|
26. Maijs 2006|23:24 |
visā visumā bija tā.
latviešu "lektori" bija vai nu švaki gatavojušies un domās atkārtojuši pāris frāzes, pēc kuru izrunāšanas nācās vien atzīt, ka "nu, tas arī viss, man vairāk nav ko teikt", jebšu arī pārgatavojušies un noekipējušies ar muļķīgām power point prezentācijām un/vai sīki smalki sagatavotām runām, iepinot tur pat pāris lokālos jokus un aizvainojuma pilnas sentences, kā arī neizbēgamo "paldies british council". arī atbildot uz jautājumiem latvieši sadalījās divās daļās: "tie, kas jebkuru jautājumu uzskatīja par tūlītēju apvainojumu un lecās pretī" un "tie, kas ārpus runas ietvariem neko nesaprata, un atbildēt nespēja". nu lūk, starp citu neviens pat neizšvepstēja neko līdzīgu tekstam: "paldies par jautājumu, labs jautājums utt.".
savukārt ārzemju lektori, lai arī ne spicais gals, lai arī varbūt tikai šeit atbraukuši pazīmēties un savās zemēs lūzeri, tomēr viņiem bija ko teikt - bez lapiņām, bez iestudējumiem, bez mizanscēnām. ar jaukiem un nedaudz uz pieklājības robežas esošiem jokiem, ar absolūti kritisku aci un bez uzspēlētas pietātes pret latvijas "biznesu". viņi izteica viedokļus, gvelza absolūtās patiesības, atzina, ka neko īsti nesaprot no vietējā tirgus utt., bet nu sorry, viņi runāja to, ko zināja, un zināja par to, ko runāja. latvieši ne nu īsti zināja, ne nu īsti runāja.
un organizācija ārpus jebkuras kritikas - cepuri nost par vietas izvēli, bet tehniskās ķibeles, lektoru organizēšana, laika izvēle un cilvēku piesaiste bija traģiska. lūk tā.
bet visā visumā, ja jau reiz te visi runā par kkf, man tīri vien sagribējās uzrakstīt kādu projektu radošas stipendijas iegūšanai un aizšmaukšanai uz kādu semināru ko paklausīties. jo pārsmējusies ne pa jokam. |
|