|
26. Apr 2006|22:44 |
mani mulsināja:
gaismu vīriņš, kas par visām varītēm sev par galveno uzdevumu bij uzstādījis skatītāju apzilbināšanu
skaņu vīriņš pie pults, kas absolūti netika galā ar augšām un nemācēja sabalansēt akustenes skaņu un bg balsi, un regulāri pazaudēja ģitāru un iegrieza saksofona miķi par skaļu (jā, un saksofona miķa vads arī bija aizkustinošs)
skaņu vīriņš uz skatuves (lai gan šķiet jau, ka taupības nolūkos iztika ar vienu un to pašu), kas nevis klusu un nemanāmi skraidīja pa skatuvi, bet cienīgi pastaigājās, izbaudot skatuvi, piekārtojot to instrumentālajās dziesmās un aprunājoties ar mūziķiem
mani sajūsmināja:
aizsmakušais "one, two, three, four" - tajos brīžos šķita, ka bg balss vispār paredzēta tikai dziedāšanai, uz citām balss izdošanas formām tā vienkārši pazūd
absolūtais tirgus uz skatuves - ne tikai basista tērpā, bet vispārējas atmosfēras radīšanā
bundzinieks, kurš no mana tālā skatu punkta 1 pret 1 līdzinājās semēvicam
elegantā fona mūzika pēc koncerta
bet vispār - tāds krievisks noskaņojums |
|