|
20. Apr 2006|21:46 |
par to shodienas aizsaakto sieviešu/vīriešu darbu diskusiju - īpaši smagā formā izjutu, kad sāku strādāt pašreizējā darbā - pirmā tehniskā sapulce bij ugunskristības - apmēram 10 dažādu tehnisko kompāniju džeki/veči jau manu atnākšanu ar smīniņu uztvēra, un visi "nu, te man grupām raideri uttt" tika uztverti ar tekstiņiem a la "padod skuķīt, labāk man, gan es kaut ko sapratīšu". pamazām ielauzījos tehniskajā leksikā un kaut kādos parametros, un galvenais sapratu, ka 1) visu nevar zināt, 2) visu, ko nezini, var pajautāt, 3) visu, ko nemāki un negribi pajautāt, var izmēģināt. kā šodien teica ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dzeina čerez ņemogu it visu var saprast - par strāvām, groundsuportiem, backdropiem, forkliftiem, telferiem u.c. niekiem. tagad pat dazhkaart tiiri attieksmes zinjaa koncertu apmeeram 40 dzeku kompaanijaa atskiriibu nejuutu, ja nu vieniigi gadiijumos, kad viesniicaa man vieniigajai tiek vienistabas numurinjsh, jo citu skuķu nav.
|
|