|
[10. Mar 2006|10:27] |
diivaini, kaa shoreiz atceros sapni, bet sapni, kas risinaajaas apmeeram starp 8.30, kad man bij modinaataajs un 10.00, kad atveeru acis. zinu, ka bija veel visaadi cilveeki, bet atceros sevi, andzika un dzeina . katraa zinjaa mees ar dzeina gaajaam pie manis uz maajaam, lai kaut ko panjemtu, atstaatu, vai veel nezin ko, pa celjam savaacaam uz celja malas seedosho andzika, kura par variiteem gribeeja zinaat, cik karambaa maksaa omlete un noskaidrojusi, ka it kaa apmeeram 79 santiimi, naaca mums liidz. tad nu mees kaapaam augshaa, bet diivaini pa celjam katrs otrais margu posms bija izrauts, es nevareeju saprast, kas notiek, bet beigaas man pieleca, ka ir tachu veikts remonts, sienas ar taadas skaisti zaljas bija. nokljuvaam liidz piektajam staavam, tur mana pastkastiite bij paarveertusies no peleekas uz melnu, to es ar veel pieskaitiiju remontam. bet, kad atsleedzu durvis un mans dziivoklis bija samazinaats apmeeram uz tresho dalju, pa vidu ieliekot kriita baltu pusapalju sienu, palika jau taa neomuliiigi. beigu beigaas no gultas aizmugures izliida viirinji un pazinjoja, ka esot 44.dziivoklii mees ieradushaas. un es nodomaaju, ka redz, cik forshi, ka veel kaut kam der manas dziivokla atsleegas. bet kas pats saapiigaakais, es par stundu biju nokaveejushi braukshanas stundu un mans instruktors bija zvaniiijis jau 59 reizes. tad nu noleemu celties, lai nenokaveetu. |
|
|
Comments: |
vai andzelika dabuuja to omleti? | |