Vai zīmes, kas dīvaini atkārtojas cenšas tev ko pateikt?

Vai varbūt vienkārši pats sev ko centies pateikt, tās ieraugot atkal un atkal.


"Vai vārna turpinās, līdz sapratīsi, kas tai sakāms, vai tai pie astes saproti, nesaproti, ka tik ziņa nodota?"
Abi. Neviens.
Tā vienkārši atgādina, ka jāapstājas, jāapgriežas otrādi un jāsaņem drosme vēlreiz ietīties savā ēnā. Jo aizmirsusi esmu, ko pēdējoreiz tur iemācījos. Atceros tikai, ka toreiz sāpēja. Sāpēja tik ļoti, ka bailes no ēnas kļuva nenozīmīgas.

Jā, esmu to satikusi. Bet aizmirsusi, aizmirsusi mācību.
Vai tiešām to atgūt var tikai atkārtojot?

Baidos. Un ērti aizstumju domas tālāk. Jo labi jau šobrīd, tieši šobrīd ir labi. Un ne mazākās vēlmes sevi lieki mocīt... Labprātāk mazliet pieciešo neērtības, nevis piepūlos šķēršļus novērst.