|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reizēm šķiet, ka ziņas masu mēdijos spocīgi piespēlē iekšējām domām. Reizēm tik racionāli jāatmājas, ka ziņas ir vienmēr, bet tās redzu tikai tagad. Cilvēki aiziet no mājām un pazūd. Viņus meklē. Izvazā nožēlo raisošas bildītes pa visām malām, iemet publiskajā telpā iespēju patrīt mēles arī par tādu, cilvēkuli parasto, ne slavenību, kam par savas dzīves (un fotogrāfiju) prezentējamību pienākums piedomāt. Mums te ir ziema. Gana daudz dažādi (ne)aizsalušu ūdeņu. Gana auksts galu galā... Brīžie tā šķiet tāda ļoti aicinoša iespēja aiziet. Tikai atstāt izmisīgus meklētājus pēc tam... laikam jau arī nelāgi. Vai varbūt tomēr ne tik nelāgi, kā atstāt viņus zinot, un tā arī nespējot noticēt, ka neko nebūtu spējuši mainīt?
Noskaņa: cold
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Laikam jau atkarība nežēlīga iestājusies. Pat ne darbaholisms - tā drīzāk būtu sevis norakšana zem darbu kaudzes, mūžīgos pašpārmetumos, ka neesi strādājis pietiekami labi... lai gan nevarētu teikt, ka arī tai grēkā neesmu vainīga. Drīzāk atkarība no tā adrenalīna, kas liek pleciem viegli trīcēt, trīs krīzes un divus neatliekamos uzdevumus vienlaicīgi žonglēt mēģinot - tā iespēja likt smadzenēm darboties pavisam citā līmenī, atmiņas buferim iestiepjoties lielākam un pat pirkstiem straujāk ņirbinoties pa klaviatūru... Par daudz tā - un pēkšņi piramīda izjūk un multi-task funkcija kapitulē zem līmeņa, kas ļautu atrsināt kaut vienu problēmu. Par maz... un arī sajūta, ka kļūstu stulbāka ne dienām, bet stundām, smadzenēm kaut kur aiz loga slaistoties, un no cilvēku skatiem bēgot vēl vairāk. Nevaru vairs bez. Bet nu jau vairs ne vienmēr varu arī ar. Lai gan - jebkad esmu varējusi? Ja tagad ir pārslodzes nograuta garastāvokļa kontrole, tad pirms tam mierīgajā darbā varēju pat dienām nosēdēt aiz drūmuma pat galvas pagriešanu uz sāniem par nepārvaramu piepūli sajūtot. Un pašdestrukcijas tieksmes... tās laikam kaut kur apkārt bijušas vienmēr. Pat ja brīžiem šķiet, ka tās aizņem visu brīvo laiku - bet ir jau tā bijis, ir... Tikai viens jautājums - asaras man pēkšņi sāk birt tāpēc, ka jūtos vēl sliktāk kā agrāk, vai tādēļ, ka kaut nedaudz par to kā jūtos esmu iemācījusies izpausties?
Noskaņa: tired
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|