Tales of the Glass Flower - Post a comment
cyrain
Ziņas.
Reizēm šķiet, ka ziņas masu mēdijos spocīgi piespēlē iekšējām domām.
Reizēm tik racionāli jāatmājas, ka ziņas ir vienmēr, bet tās redzu tikai tagad.

Cilvēki aiziet no mājām un pazūd. Viņus meklē. Izvazā nožēlo raisošas bildītes pa visām malām, iemet publiskajā telpā iespēju patrīt mēles arī par tādu, cilvēkuli parasto, ne slavenību, kam par savas dzīves (un fotogrāfiju) prezentējamību pienākums piedomāt.

Mums te ir ziema. Gana daudz dažādi (ne)aizsalušu ūdeņu. Gana auksts galu galā... Brīžie tā šķiet tāda ļoti aicinoša iespēja aiziet. Tikai atstāt izmisīgus meklētājus pēc tam... laikam jau arī nelāgi.

Vai varbūt tomēr ne tik nelāgi, kā atstāt viņus zinot, un tā arī nespējot noticēt, ka neko nebūtu spējuši mainīt?

Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Te raksta
Cyrain
User: [info]cyrain
Name: Cyrain
calendar
Back March 2011
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
***
   "This is a place where the dying come in hopes of winning life. We don't get many immortals."
   "I seek a different prize," the Immortal said.
   "Yes?" I prompted.
   "Death," he told me."Life. Death. Life."
   "Two different things," I said. "Opposites. Enemies."
   "No," said the Immortal. "They are the same."