cycle
The journey between point A and B is finished. Next one is C...
28.12.09 17:59 - What happens in Vegas
1.12.09 11:55
Zini, tie momenti, ar viņu kopā, kad mums ir labi, ir neaprakstāmi. Ar nevienu citu es nekad nevarētu nakts vidū staigāt rajonā un stulbi dziedāt. Vai tā Jaunzēlandes himna. Un vel simts mazas, slimas lietas, ko darām.
Jā, kad nav stulbu strīdu, lekšanās, kad nekožam viens otru nost, tad ir praktiski perfekti.
25.11.09 13:20 - Cūkas ir visur
Nudien,
Darbā mēs šobrīd 3 cilvēki - parējie 6 ir slimi. Es pats esmu slims, bet esmu darbā, paldies pulverīšiem.
Draugi, paziņas - arī masveidā slimi.
9.11.09 23:05 - Jauna tendence?
Nopietni, kas tie par jauniem jokiem - manējie to vien dara kā tusējas pa Valmieru, Ogri, Liepāju utt. It kā Latvijai ar Rīgu nepietiktu?
6.11.09 02:00 - Jā vai nē, tāds ir jautājums
Domāju, vai pirkt šito bitu:
http://soundclick.com/share?songid=8277523Tā būtu pirmā reize, kad no kāda pirktu bītu, parasti uz saviem vai savējo bītiem skaitu. Gribu uz citāda kaut kā. Un piedziedajums atgādina to Vietnamiešu meiteni Tallinas ielā...
4.11.09 12:03 - Aukstums
Parasti man patīk aukstums. Un patīk tā sajūta - būt siltā birojā, kamēr ārā auksts. Bet tagad arī birojā ir auksts, es sēžu ziemas jakā. Un tas nav normāli. Labi ka piektdien pārvācamies uz citām telpām.
27.10.09 13:31 - Sanatorija
Dažkārt ir tik labi atpūsties un sakārtot domas, paskatīties uz visu no malas.
26.10.09 20:21 - Bet man p.....
Te var būt daudzi vārdi zem p.... pied..... po...... paja......
Sauc kā gribi - ideja viena - viss vecais nāk atpakaļ un pārņem savā varā.
Vārti uz brīvību sāk vērties vaļā!
25.10.09 02:37 - Himna
Latvijai vajag jaunu himnu!
Pirms kāds kliedz, ka tā ir mūsu pagātne, vēsture - cik mēs varam lūgt. Lūgt dievu, lūgt valdību, lūgt ārvalstu investorus, lūgt aizdevējus?
Kur paliek pašcieņa, lepnums, spēks? Lūgšana neatrisinās mūsu problēmas, tā tikai radīs.
Mēs neesam parādā, parādā ir mums. Un kamēr mēs jutīsimies pagātnes apspiesti, tikmēr mēs slīksim. Un dziļāk kā tagad. Un diskutēsim par vēsturi, par okupāciju, par okupantiem, par imigrantiem, par emigrantiem. Bet aizmirsīsim par to kas notiek šodien, tagad un šeit.
Melns vilnis plūst šajās ielās un izplūst cauri sienām.
Vajag jaunu himnu. Vajag tādu, kas paceļ, tādu kas liek piecelties kājās no enerģijas ko dod.
23.10.09 13:56 - Pasaule ir pārāk maza
Nudien, pasaule ir pārāk maza un man tas riebjas. Kāpēc visi viens otru pazīst...
18.10.09 23:45 - Bus taču viss kārtībā, vai ne?
Man pēdējā laikā tā šķiet. Par spīti ziņām, par spīti nacionāla mēroga depresijai. Man šķiet, ka valsts drīz sāks atkopties un šoreiz varbūt neuzkāps uz tā paša grābekļa, kur pirms tam - Vispirms tērēt, tad domāt, kā to apmaksāt. Protams, būs pagrūtāk, jo nāksies daudz ko atjaunot, slimnīcas, skolas. Un arī - gudri atjaunot, jo par skolām ir taisnība, mums skolēnu skaits samazinās un lielu daļu resursu tur noēd darbaspēks un administratīvas izmaksas.
Es ceru redzēt to, ka Latvijā būs 3 nozares - Ražošana, IT un loģistika. Pamatojums ir vienkāršs: Ražošana, vēlams tehnikas, ir mūsu asinīs, nav taču jāpiemin VEF utt? Sāksim pa mazam un tad jau sakārtosies viss, galvenais radīt ražošanai izdevīgus apstākļus, jo šodienas nodokļi nogalina godīgus uzņēmējus. IT - ar ko mēs sliktāki par igauņiem? Mums ir daudz labu programmētāju, daudz labu ideju. Tas pats draugiem.lv jau sen darbojas dažādās citās valstīs, dažās mazāk izdodas, dažās vairāk, piemēram Ungārijā. Tā ir nozare, kur nav nepieciešams mežonīgs kapitāls, risks ir krietni zemāks, taču peļņa var būt diezgan iespaidīga. Un atkal ir nodokļu jautājums - IT vairāk kā jebkura cita nozare var piereģistrēties zem citas valsts karoga. Un daudziem valdībā nav ne mazākās sapratnes par šo nozari, jo tā nav taustāma. Daudziem valdības paaudzes cilvēkiem tā šķiet "pasēdēšana pie kompja, nu kas tur..." Tā kā es par IT zinu stipri vairāk kā par ražošanu vai loģistiku, es pat varu pasvītrot dažus ieteikumus:
* sakārtot izglītību - jo daži profesori māca šādus priekšmetus no 2001. gada grāmatām, taču IT attīstās ļoti strauji un nepieciešams mācībspēks, kas regulāri seko līdzi un māca pēc jaunākajiem standartiem nevis veciem, jau aizmirstiem. (aha, LU kaunies)
* sniegt nodokļu atlaides jauniem uzņēmējiem, izmantot Eiropas Savienības fondus, atbalstīt. Jo atbalstīja zemniekus, kam kapitāls ir diezgan augsts nepieciešams, 40 000 Ls par traktoru utt. IT ir nepieciešama ideja, plāns, programmētāji, mājīgs birojs, vairāki datori un regulāra projekta vadīšana. Izmaksas nav tik lielas.
* izglītot sabiedrību par šādu nozari, lai tiešām nebūtu tas stereo-tipiskais "nu tās jau tās kompju lietas", nudien lielai daļai sabiedrības ir ļoti zema izpratne un dažkārt šķiet, ka daļa domā, ka tas pats no sevis rodas.
Labi, pietiks par IT, tagad par loģistiku. Loģistika ir trešā nozare, taču pat varētu teikt, ka tā ir viena no svarīgākajām. Un diemžēl šeit ir visdziļākie klupšanas akmeņi - mēs esam izdevīgā pozīcijā, dzelzceļš uz Krieviju un vairākas ostas. Milzīgs potenciāls izveidot dziļu sadarbību ar Krieviju un pelnīt no kravu pārvadājumiem no Krievijas uz Eiropas savienību. Kuģis un vilciens ir lētākie pārvadājumu veidi. Ušakovs ar Šleseru jau kaut ko tādu bīda, tiesa, otrajam es ne īsti uzticos. Bet te ir sabiedrības pretestība - nē, nē, ar Krieviju nē, tikai ne to. Piekrītu, Krievija mēdz būt riskanta, tikko neiepatiksies kāds mūsu izgājiens, sāksies gājieni, ka nevedīs cauri Latvijai. Pirmkārt, uzlabojot infrastruktūru starp mums un Krieviju mēs varam iegūt situāciju, ka esam vajadzīgi viņiem. Jo viņiem savu produkciju ir kaut kur jāliek. Otrkārt, nu nevajag lāci raustīt, tādus Dobeļa "turi muti okupant" gājienus vajag savaldīt, jo tas nudien nav pareizi un izskatās pēc bērnudārza. Bizness ir bizness un ja nācija grib būt turīga, strādāt, tad ir jāskatās, kā radīt šīs darbavietas.
Protams, valdība nerada darbavietas (ja neskaita administratīvo aparātu, kuru vel var mazliet samazināt), bet valdība var izveidot biznesam piemērotu vidi un veidot saites ar biznesa partneriem - piemēram Krieviju. Jo valdība ir valsts seja un pēc tās daudz ko var spriest. Ja finanšu ministrs ir "nasing spešal", tad arī nopietni uzņēmēji šeit neveidos neko.
16.10.09 17:21 - Kaput
Ir, ir kaput...
29.9.09 21:00 - Khem
Esi uzmanīgs, ja izdomā zagt manu bezvadu internetu - es redzēšu katru Tavu kustību.
Jeb precīzāk - Pirms kāda laika man šķita, ka kāds zog manu internetu. Nopietni, brīžiem pārāk liela noslodze bez iemesla. Bet tagad sakārtoju mazliet lietas savā bezvadu rūterī - katrai ierīcei, kas man mājās spēj pieslēgties wi-fi ir rezervēta sava adrese, visas kustības (mājaslapu apmeklēšanas) tiek piereģistrētas un reizi dienā nosūtītas man uz epastu. Es varu būt kaut vai ārzemēs, bet es redzēšu, ja kāds kaut ko darīs. Redzēsim, vai aizdomas bija pamatotas vai arī mans provaideris vienkārši šad un tad nestrādā tā kā vajag.
18.9.09 13:37 - Invest in China!
Es investēju Ķīnā...
Vismaz ar to varētu visu šo salīdzināt. Es investēju Ķīnā, tas nekas ka tur ir liels risks un ir būtiskas atšķirības domāšanā un pasaules uztverē. Es tur investēju jau 3 gadus, kad pirmo reizi ieraudzīju, baidījos. Tad saņēmos un ieguldīju pirmo depozītu un protams kļūdījos. Tiku salauzts jau nākamajā dienā. Bet tas mani neapturēja, es vispār esmu nenormāli stūrgalvīgs. Ik pa brīdim investēju, itkā nedaudz, itkā nenozīmīgas summas, bet patiesībā lielāko daļu no tā, kas man ir. Pietiekami daudz, lai nepietiktu resursu ieguldīt citās valstīs. Pietiekami daudz, lai viņa būtu viena vienīgā.
Bet es regulāri zaudēju. Regulāri zaudēju visu ko ieguldu. Es regulāri bļaustos pusnaktī, pa ceļam uz tramvaja pieturu Matīsa ielā. Es šad tad domāju, kā būtu bijis, ja Ķīna nebūtu ienākusi manās domās. Vai ja es sākumā nebūtu nobijies. Regulāri uzdodu jautājumus, uz kuriem atbilde nav un nebūs. Un ir vēl viens jautājums, uz kuru atbildi vēl ir iespējas uzzināt - vai ja izdotos tomēr Ķīnā, vai tas būtu ilgtermiņa, jeb būtu tikai izdošanās sajūta uz brīdi. Un man sāk palikt bail, ka šis ir trešais jautājums, uz kuru atbilde nebūs.
Varat spriest, vērtēt vai sodīt, bet es nespēju un negribu citu valsti. Kopš iepazinu Ķīnu, viņa ir vienīgā. Protams Ķīnai izdevīgi, ka ir tādi kā es, kas investē. Ķīnai visticamāk ir pilnīgi nospļauties par to, ko es jūtu, kad atkal norēķinu konts ir nodevīgi tukšs un investētais kapitāls pazudis bez pēdām. Kad tas ir aizmirsts un tiek liktas priekšā visas tās sliktās lietas, ko esmu darījis.
Man nesaprast Ķīnu, bet Ķīnai vel mazāk saprast mani.
17.9.09 01:34
Nezini ko gribi.
13.9.09 18:42
Dažkārt ir labāk vēlu, nekā nekad, vai ne?
11.9.09 11:56 - Vēsturisks moments
Pirmo reizi 3 gadu laikā mēģinu atmest pīpēšanu. Nopirku Tabex, galu galā cerība mirst pēdējā.
Updeitošu par turpinājumu.
8.9.09 21:13 - Hu
Man šķiet, draugos ir bug. Es pasēdēju Ungāru versijā, pēc tam iegāju Latviešu versijā. Uz slepeno pielūdzēju parādījās tikai Ungāru meitenes. Un es jau domāju, kas noticis, ka visas tik smukas palikušas.
6.9.09 13:02 - $
Man tā vajag vairāk naudu.Tas mani darītu laimīgu.
23.8.09 14:22 - Izbraukt uz citu rēķina
Cilvēkiem patīk izbraukt uz citu rēķina. Cerēt, ka viņi samaksās par Tavām kļūdām, tās attrisinās. Gatavi darīt daudz ko, gatavi pārdot sevi.
Ye, joka pēc palūrēju draugiem.lv iepazišanās sludinājumos, vecuma grupā 18-22. 70% sludinājumu ir sevis pārdošana tiešākajā nozīmē. Sākot no vieglās kategorijas "meklēju turīgu vīrieti vienai naktij, vecumam nav nozīmes" turpinot ar "dod ziņu, un šī nakts būs neaizmirstama. (protams piebilde par to turīgo vīrieti), beidzot vienkārši ar tieši paziņojumu, ka par naudu var būt masāžas utt.
Kas ir pārējie 30% ? Visbiežāk ir meklēju nopietnas attiecības, Tu stabils un nodrošināts vīrietis. No sērijas, es gribu dzīvot Tavā dzīvoklī, ēst par Tavu naudu un šad un tad nopirkt kurpītes par Tavu naudu. Nā, patiesībā šie sludinājumi ir ļaunākie. Tas pats kas tajos 70%, tikai ilgtermiņā. Man šķita, ka ir dzimumu vienlīdzība. Tobiš es pelnu sev, Tu sev un viss ir tā kā tam vajag būt. Nē, izrādās joprojām ir "es pelnu sev un Tev, un vel maksāju par Tavām kļūdām". Un ne tikai sludinājumos, zinu vairākas meitenes, kas domā tieši tā - vīrietim jānodrošina viņu dzīvi. Un neba tā kā pirms pārsimts gadiem, kad meiča sēž mājās un taisa ēst, nea, jauztur ne tikai pirmos maslova piramīdas pakāpienus, jānodrošina kurpītes, tusēšana. Lai pēc tam atklātu, ka pa Tavu naudu viņa klubā sapazīstās ar visādiem ākstiem un ragi paliek Tev tik lieli, ka sabiedriskajā transportā grūti iekāpt...
Stāsta morāle: Katram ir jāparūpējās par sevi, nevis jāņaud pēc palīdzības no citiem. Par brīvu nekas nenāk.