00:59 - "One Way Ticket"
Jā, man ik pa laikam uznāk velma sakravāt mantiņas un doties prom. Šoreiz jau kritiski, es skaitu dienas līdz kabatā būs augstskolas papīrs.Un vienalga uz kurieni, ka tik runā angliski tur. ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande. Whatever. Gribu rietumu domāšanu, gribu normālākus apstākļus, negribu uz katra stūra kaut kādus mērgļus, kas prasa cigaretes un rāda savus nodzertos, nonarkotos purnus.
Tūlīt bļaus kāds, arī tur dzer un lieto narkotikas, arī tur ir noziegumi utt. Jā, un arī tur ir valdība, kas pati sevi pazemo. Un tieksme uz lieliem procentiem kā Latvijā -> Vai nu mēs esam līderi inflācijā vai bezdarba līmenī. Vakar teica, ka vajadzēs viestrādniekus mums, jo, redz, paši lettiņi treknajos gados nezin kapēc brauca uz Īriju vai Lielbritāniju. Tagad krīzes laikā izrādās, ka katram otrajam nav darba. Augstskola, kas paziņo, ka mums pašiem praksi jāmeklē, jo grūti laiki, nekas, ka līgumā teikts, ka tas jādara viņiem. Nekas, ka par otro semestra pusi arī jāmaksā augstskolai, kas patiesībā būs paša atrastas prakses atstrādāšana un visticamāk daudziem no kursa tas būs jādara par brīvu. Jo jābūt laimīgam, ka kāds tavu pakaļu pieņem darbā. Man vecmāte mēdza teikt - Ko tu par tām ārzemēm domā, tevi tur neviens negaida. Es jau tad, mazs būdams atbildēju: Un mani šeit gaidīs ar atplestām rokām. Vai ne? Interesanti, kas notiks rudenī, kad liela daļu bezdarbnieku vairs nesaņems savus pabalstus, kad atsāksies apkures sezonā. Un tā varu turpināt ilgi un dikti.
Tās ir domas, kas man galvā mīt. Ne velti es dienā rakstu par to, kā gribas uz Ņujorku un naktī, sapņos, klejoju pa tās ielām. Kaut kur pie Loring's AV un 183St. Vai arī Central Park West AV un 86St krustojums. Jā, turpat, pie "B train" metro ieejas un hotdog stenda. Un turpat Tu lēnām aizmirsti visas tās domas par to cik skumja ir austrumeiropa.
"Nekur nav paradīze, bet ne visur ir elle." (STOP, ja neviens to nav vel pateicis, es šo teicienu patentēju)