Icing sugar's

10:27pm: Tā,pēdējo reizi biju te sen,jeb,virtuālā ikdiena mainās ik pēc katra pousta,tā kā,izlasot,ka stafetes kociņš ir iemests man [no darkness puses],mēģināju saprast,kas tieši jāraksta [it kā jau neesot grūti]

kop. mūz. failu apjoms apmēram - šobrīd kompis ir miris.rip.
pēdējais iegādātais CD bija - hm... pēdējais no mūzikas veikala ko saņēmu bija disks uz dzimšā - Keane - Hopes and fears [smagais metāls =)] pati gan [nokaunēties,vai?] dodu priekšroku rare un veikala plauktos neatrodamām mūzikām,[vai arī esmu par skopu ]
šobrīd skan - krēsla čīkstoņa;
piecas klausītākās vai nozīmīgākās grupas/dziesmas:
1.The Cure
2.Pink Floyd
3.The Doors
4.Dead can dance
5.Terje Rypdal
dziesmas [pēdējālaika klausītākās]
1.Dressing up/close to me [cure]
2.Us and them [P.F.]
3.When the music's over [doors]
4.koncerts [dcd]
5.Blue [terje rypdal]

alfabēta secībā - nākamais electical

11:17pm: Electical dzimšā
ak jā.... es gribēju rakstīt par zoo dārzu,mmmhm.

svētdiena bij miegaina un karsta,saņēmu īsziņu par tikšanos tramvaja pieturā ar nezināmu turpinājumu.tramvajs kā jau tramvajs - ar konduktori un vadītāju un pasažieriem,tikai šoreiz puscēļā uz zoo vadītāja mazliet nīgrā balsī paziņoja,ka tramvajs esot bojāts un mums jākāpj ārā un jāgaida nākamais [jauki,tā nu gan ir viesmīlība]

pie zū ieejas lidinājās bariņš hēlija balonu un cilvēki stāvēja garā rindā lai pavadītu sasodīti patīkamu un mietpilsonisku dienu.nu ko,labdien dzīvnieki,nāku uz jums skatīties.
dīvainā kārtā šoreiz flamingo ūdens nebij rozīgi oranžīgs un kamieļi nespļaudījās un ziloņi vēl aizvien nebija tikuši pie mājas.bet vispār tur bij patīkami,divarpus stundu garš klaiņojums starp brīvību aizmirsušiem zvēriem.un es paglaudīju poniju,heh!

ieejot tropu mājā es iedomājos,ka šī nu ir vieta,kur uzņemt Nestea reklāmu par Antonio un viņa lielkrūšu draudzeni,kurai jāpiesedzās,bet pat lielais karstums neizbojāja 70gadīgā [vai cik nu tur,aptuveni pensijas vecuma] krokodīla šarmanto un nekustīgo gulēšanu starp daudzajām monētām [lai arī,uzraksts stingri ziņoja - monētas nemest,apdraud dzīvniekus,lai gan... šķita,ka tas krokodīls pat nespētu piepūlēties un pārvarēt slinkumu lai uztrauktos par kaut kādiem santīmiem,kas bija samesti viņa mājvietā un uz viņa muguras].

nu,protams,cilvēku dīvainās tieksmes fotogrāfēt visu - sākot no sētas stabiem un aitām [o,jā,aitas ir tāds retums! =) ] līdz pat lamām ar piebāztajiem vaigiem un gulbjiem,pie kuru nožogojuma stāvēja kādas 5 alus pudeles [romantika,right],bet kas zin,ko es darītu,ja man pie rokas būtu kamera.

tomēr vislielāko sajūsmu arī šajā apmeklējumā man izraisīja [taraaa,zīmīga pauze un svinīgs klusums] surikati! [ilgi gan nespēju atcerēties nosaukumu,bet tad izmantojot asociāciju palīdzību,kur šoreiz palīdzēja vārds "surogāts",šī mazā dīvaiņa nosakumu beidzot izdevās atcerēties] protams,vilki man ir mūžīgi bijuši kā senas čigāniskas romances tēli,nenoliedzami,lapsas tai skaitā - glīti un eleganti.

atpakaļceļš ar cukurvati un lipīgiem pirkstiem.mhm,jauka dzimšansdiena,nudien.
ā,un vēl,vienmēr esmu domājusi,kādēļ tos citrusaugļus sauc par laimiem,piemēram,dzerot minerālūdeni ar laima garšu,vai man jākļūst laimīgai?jeb tas ir atvasināts no tās kukaiņslimības?jeb no laimas vaikules?