cuguns - Vilks jēra ādu meklē;_))

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2004.gada 30.jūnija spriedumu
Jānis Beļusovs, personas kods [..],
atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem, konfiscējot mantu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.
Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 196.panta 2.daļas J.Beļusovs attaisnots.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta ar 2005.gada 16.novembra spriedumu pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par J.Beļusovam piespriesto sodu un papildsodu. Pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas, piemērojot Krimināllikuma 49.pantu un 55.pantu, J.Beļusovs sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (dieviem) gadiem bez mantas konfiskācijas. Soda izciešanā J.Beļusovam ieskaitīts apcietinājums no 2003.gada 2.līdz 5.augustam. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Par šo spriedumu apsūdzētais J.Beļusovs iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā tiesas sēdē, atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un izbeigt lietā kriminālprocesu. Tiesas spriedums esot nepamatots, netiesisks, tiesa esot pieļāvusi gan Krimināllikuma, gan Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus.
< lj-cut text=" Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām, bet pabeigta pēc Kriminālprocesa likuma normām. Tādējādi tiesa esot pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Tiesa esot noraidījusi lūgumu par revīzijas veikšanu, tādējādi tā esot faktiski atteikusies no pierādījumu pārbaudes.Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka tiesa, nepamatoti noraidot lūgumu par revidenta nozīmēšanu kompetenta atzinuma sniegšanai, revīzijas veikšanu un lūgumu izprasīt no SIA „Latakko” dokumentus, kas apliecinātu apsūdzības rakstā norādīto piesavināto preču vērtību, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 575.panta 3.daļu, esot pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 15.pantā, 18.pantā un 19.panta 1., 2. un 3.daļā, 124.panta 5.daļā, 127.panta 2.daļā, 511.panta 2.daļā un 512.panta 1. un 2.daļā noteikto tiesību normu būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga sprieduma pieņemšanas.Tā kā tiesa neesot vērtējusi visus pierādījumus, tāpēc tiesas spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām. Tādējādi tiesa esot pieļāvusi būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga sprieduma pieņemšanas. Bez tam, sūdzībā norādīts, ka lietā neesot konstatēts viņa - J.Beļusova, nolūks piesavināties mantu, tāpēc neesot iespējams viņa darbības kvalificēt pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas.Sūdzībā norādīts, ka viņa - J.Beļusova, darbības būtu vērtējamas kā attaisnojams profesionāls risks tirdzniecībā. Šis apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 33.pantu izslēdzot kriminālatbildību. Tiesa, izskatot lietu, ir rīkojusies formāli, jo viņš – J.Beļusovs, neesot vainīgs.Ar pirmās instances tiesas spriedumu J.Beļusovs atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš, būdams persona, kurai uzticēta un kuras pārziņā atradusies sveša manta lielā apmērā, to prettiesiski izšķērdējis – laika periodā no 2002.gada 29.novembra līdz 2003.gada 30.aprīlim J.Beļusovs izšķērdējis, tā piesavinoties viņam uzticētās preces, - SIA „Latakko” mantu par kopējo summu Ls 3853,81, tas ir, lielā apmērā.J.Beļusova darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas.Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurors V.Maračkovskis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 585.panta 2.daļu iesniedzis viedokli, ka apelācijas instances tiesas spriedums jāatstāj negrozīts, bet kasācijas sūdzība jānoraida.Prokurors norādījis, ka kasācijas sūdzībā nav konkretizēts, kāds tieši procesuāls pienākums apsūdzētajam neattaisnoti uzlikts. Tas nedodot iespēju vērtēt, vai tāds ir ticis uzlikts un uzskatāms par neattaisnotu. Līdzīgi sūdzībā neesot norādīts uz tādiem apstākļiem, kas liecinātu par procesuālo pilnvaru līdzvērtības nenodrošināšanu.No tiesas sēdes protokola esot redzams, ka apsūdzētajam izskaidrotas viņa likumā noteiktās tiesības apelācijas instancē un viņš tās realizējis gan patstāvīgi, gan ar aizstāvja starpniecību. Tiesas sēdes laikā ne apsūdzētais, ne viņa aizstāvis nav pieteikuši lūgumus saistībā ar grūtībām pilnvērtīgi realizēt savas procesuālās tiesības.Prokurors uzskata, ka tiesa pamatoti noraidījusi J.Beļusova pieteikto lūgumu par grāmatvedības dokumentu revīzijas veikšanu, jo kā redzams no apsūdzētā tiesai iesniegtajiem jautājumiem, kas būtu uzdodami revīzijas veicējam, noskaidrojamo jautājumu loks ievērojami pārsniedz pierādīšanas priekšmeta robežas šajā lietā. Šāds lūgums netika pieteikts arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā, jo kā redzams no lietas materiāliem, apsūdzētais revīzijas konstatēto iztrūkumu neapstrīdēja. Tā, iesniegtajā apelācijas sūdzībā J.Beļusovs norādījis, ka nekad nav apstrīdējis iztrūkuma konstatēšanas faktu un ir norēķinājies par iztrūkuma summu ar cietušo.Apsūdzētais J.Beļusovs, izsniedzot preci, nav noformējis nekādus pēcapmaksas dokumentus. Viņa izdarītais noziegums ir pabeigts ar brīdi, kad persona, kurai uzticēta manta sāk rīkoties pretēji īpašnieka pilnvarojumam un ar šādu rīcību rada tam zaudējumus, bet šī zaudējuma atlīdzināšanas apmērs neietilpst pierādīšanas priekšmetā.Pretēji kasācijas sūdzībā apgalvotajam, apelācijas instances tiesas sprieduma saturs atbilst Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām. Tiesa spriedumā ir vērtējusi apsūdzētā J.Beļusova sniegtos paskaidrojumus un pamatoti atzinusi tos par pretrunīgiem. Tāpat tiesa devusi vērtējumu aizstāvības liecinieka S. liecībām.Nepamatots ir apsūdzētā apgalvojums, ka inkriminētās darbības, kuras viņš nenoliedz, viņš neesot veicis mantkārīgā nolūkā un tāpēc viņa rīcība, iztrūkstot šādam motīvam, neizveido pilnu Krimināllikuma 179.panta 3.daļā paredzēto nozieguma sastāvu. Bez atlīdzības trešajām personām nodoto preci J.Beļusovs ir iekļāvis ikmēneša realizēto preču atskaitē, šādā veidā it kā palielinot veikala apgrozījumu, kas būtiski ietekmēja viņa saņemamās algas apmēru. Apsūdzētā atzītās rīcības motīvs pēc būtības ir mantkārība, vēlme uzlabot savu materiālo stāvokli, pakļaujot riskam cietušā intereses, izšķērdējot viņa mantu.Prokurors norādījis, ka izšķērdētā manta apsūdzētajam tika uzticēta konkrētam nolūkam, pārdošanai par tūlītēju samaksu. Šādam mērķim manta bija nodota apsūdzētajam tiesiskā valdījumā. Kad apsūdzētais pretēji īpašnieka pilnvarojumam mantu trešajām personām sāka nodot bez maksas, nenoformējot pat nekādu uzskaiti, nolūkā apmierināt savas savtīgās intereses, viņa valdījums pār uzticēto mantu kļuva prettiesisks. Tā kā šīs apsūdzētā prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam tika nodarīts materiāls zaudējums, uzņēmums nesaņēma naudu par bez atlīdzības realizēto preci. J.Beļusova rīcība, kas konstatēta ar tiesas spriedumu, izveido Krimināllikuma 179.panta 3.daļā paredzētā nozieguma sastāvu." >
Prokurors nepiekrīt apsūdzētā apgalvojumam, ka viņa rīcība būtu veicinājusi uzņēmuma darbību grūtos ekonomiskos apstākļos un tāpēc vērtējama kā attaisnojams profesionāls risks.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 583.panta nosacījumiem lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, jo iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem.

Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums jāatstāj negrozīts, bet kasācijas sūdzība jānoraida.
No lietas materiāliem redzams, ka apelācijas instances tiesā tiesas sēde vairākkārtīgi tika atlikta un lieta izskatīta tiesas sēdē 2005.gada 16.novembrī.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 4.panta nosacījumiem kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
No 2005.gada 1.oktobra ir spēkā Kriminālprocesa likums.
Atbilstoši Pārejas noteikumu 2.punktam procesuālās darbības, kas līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Senāta Krimināllietu departaments secina, ka kasācijas sūdzības iesniedzējs nav pareizi tulkojis Pārejas noteikumu 2.punkta piemērošanas nosacījumus, jo lietas iztiesāšana nav uzskatāma par atsevišķu procesuālu darbību, bet gan par procesuālu stadiju, kas tiesību teorijā ir atzīta par daudz plašāku jēdzienu. Par procesuālu darbību būtu uzskatāma, piemēram, apsūdzētā, cietušā, liecinieka nopratināšana, pieteikto lūgumu izlemšana un tamlīdzīgi. Tāpēc Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka tiesa pamatoti vadījusies no Kriminālprocesa likuma normām, izskatot lietu 2005.gada 16.novembrī.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574., 575.panta pārkāpumus.
Lieta apelācijas instancē ir izskatīta atbilstoši Kriminālprocesa likuma 53.nodaļas normu nosacījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta 1.daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšana un tiesu debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā izteikto prasību apjomā un ietvaros. Minētos likuma nosacījumus apelācijas instances tiesa ir ievērojusi pilnībā. Apelācijas sūdzībā nebija apstrīdēts iztrūkuma apjoms, bet gan noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamība, sakarā ar to, ka, pēc sūdzības iesniedzēja domām, iztrūkst nozieguma subjektīvā puse. Bez tam, bija vērsta uzmanība, ka spriedums ir pretrunīgs, jo J.Beļusovs attaisnots pēc Krimināllikuma 196.panta 2.daļas, bet notiesāts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas.

Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka apelācijas instances tiesas sēdē pieteiktais lūgums par revidenta nozīmēšanu ir izlemts atbilstoši likuma prasībām.
Apelācijas instances tiesas spriedums atbilst Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām.
Spriedumā izvērtēti lietā esošie pierādījumi, tas ir motivēts. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka J.Beļusova darbībās ir visas nepieciešamās obligātās Krimināllikuma 179.panta 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Atsauces J.Beļusova kasācijas sūdzībā uz it kā apelācijas instances tiesas pieļautajiem Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem atzīstamas par formālām, jo tās ir saistītas nevis ar tiesas pieļautajiem konkrētajiem likuma pārkāpumiem, bet gan ar savas vainas apstrīdēšanu un vēlmi kasācijas instances tiesā pārvērtēt abu iepriekšējo tiesu instanču nodibinātos noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un pierādījumu vērtējumu.

Senāta Krimināllietu departaments uzsver, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta 3.daļas nosacījumiem, kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē un tātad arī lietu pēc būtības neizskata.
Lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības. Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir pietiekoši apsūdzētā vainīguma nodibināšanai vai nav pietiekoši, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas sūdzību iesniedzēju apcerējumi par citādu lietas apstākļu novērtēšanu nekā tiem ir piešķīrusi apelācijas instances tiesa.

Ievērojot minēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 585., 587.panta, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma
< /lj-cut >

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2005.gada 16.novembra spriedumu atstāt negrozītu, bet J.Beļusova kasācijas sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.