The CUBA's Tale...
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 9th, 2006
| Time |
Event |
| 9:19a |
Bļe tik lielā un svarīgā viesnīcā pat man ir grūti šo to saprast. Vienvārdsakot nupat biju PUWNED.
Ķipa piezvanu administrācijai pajautāju, kur var dabūt brokastis? Nu jamie saka ķip 1.stāvā blā blā. Nu domāju "tad jau kā parasti". Braucu ar liftu lejā uz ķipa 1. stāvu. A tur vēl fīča, ka ķip katram viesnīcas iemītniekam ir elektroniskā karte, ar kuru ver vaļā numura durvis (kas nav nekas jauns), bet pirmo reizi redzu, ka arī liftos tās izmanto.
Nu vārdsakot nobraucu ķipa uz 1. stāvu, izeju no lifta, skatos priekšā sarkana lenta (nu ķipa kā norobežojums), un aiz lentas šķīvji, krūzes kafija un cilvēki. Nu nodomāju, ka tad jau reku ir - brokastis. Eju iekšā skatos apkārt. Hmm.. čota ēdamo neredzu. Tikai kafiju. Pilns ar "svarīgiem cilvēkiem" uzvalkos un tā. Kaut kādi galdiņi ar kompāniju nosaukumiem. Taj brīdī es sapratu - neīstais stāvs! Biju ieg'jis kaut kādā konferencē. Pie kam tā ļoti neuzkrītoši savā sarkanajā kreklā. "Bļē PUWNED" - pie sevis nodomāju. Izdzēru kafijas tasi, izvilku no kabatas telefonu, izliekoties, ka kādu gaidu. Tad tā izliekoties, ka kaut ko aizmirsu numurā, aizgāju atpakaļ uz liftu un aiztinos.
Tūlīt iešu 2. mēģinājumā atrast brokastis. Ceru, ka šoreiz lifts mani uz īsto stāvu nogādās.
A žraķ ta gribas!!
Update:
Pabrokastoju!
Vēl šorīt 7-os no rīta pamodos no tā, ka kāds klauvējās pie manām durvīm. Izlienu no gultas, iekāpju bixēs, atveru. A tur personāls man kaut kādu vēstuli nodod rokās. Nu paņemu, pasaku paldies, aizveru durvis. Atveru vēstuli un lasu: "Dear Mr.Tjurjapins it is a pleasure for me to WELCOME YOU. *bla* *bla* *bla* Sabine Linder".
7-njos no rīta saņemt rokās kaut kādu tādu vēstuli, pie kam tik steidzamu... nu atzīšos. Nu ir patīkami. Protams, ka tās ir tikai formalitātes un uzņemšanas detaļas, bet nu patīkami, kad tu atbrauc un par tevi rūpējas un tā. Bišku pat brīžiem rodas sajūta, ka pret mani šeit apietas kā pret princi. Well.. why not? PYAAAAAAAAAAAAAAAA! PYAA PYAA!
Pēc 20 minūtēm mani lejā savāc taxis un ved uz trenniņu. Bik ir tāds uztraukums. Pie kam vakardienas steigā un smadzeņu malfunkcijas rezultātā aizmirsu paņemt žaketi, skūšanās piederumus (esmu bik apaudzis), mūzikas diskus un ierakstīt laptopā kautkādas filmas, spēles etc. Nezinu, vai vēlēšos katru dienu šeit maksāt tos 20 EUR par iespēju būt internetā.
Vārdsakot - lai jums jauka diena. | | 6:20p |
-20 EUR.
Pēc kāda laika jāiet ar inžinierkoļegām kaut ko ieēst un iedzert. Ar tiem koļegām, kas tādi paši, kā es - iebraucēji. Viens Čehs, viens Slovāks, viens Horvāts, Maķedonietis + tepatējais vācietis tik no citas pilsētas. Čehs ar slovāku izskatās tādi sakarīgi. Vismaz jokus dzen. Un izskatās, ka arī iedzert jamie kaut ko plāno. Well, Im in! PYAAAA!
Atbraucot savā ziņā noķēru atkal ablomu, jo viss ko te māca man jau +/- ir zināms no pašmācības. Nu vienīgi dažas šādas tādas nianses dzirdu (tips), kas šur tur palīdzētu un līdz kurām pats vēl nebiju nonācis. Apmācītājs 25 gadus strādā kompānijā ar dotajiem aparātiem (pie kam tikai imūnķīmijas analizatoriem), taču, kā šodien atklājās, viņš daudz ko vēl aparātā nav jaucis ārā, ko es jau esmu paguvis. PUWNED.
Maķedonietis izskatās ņūbīgs. Bet nu jā.. who cares. Jamam tak tehniskais diploms kaut kādās tur inžinier zinātnēs - my ass. Man viņš izskatās pēc Mēmā Taureņa. Bet nu gan jau ka pamati viņam ir daudz spēcīgāki par manis, neizglītotā tarzāna, uz loģiku un izdomu balstītajiem.
Rodas sajūta, ka es tā no malas izskatos ļoti gudrs un busy, ņemot vērā, ka visu zinu (neesot apmācīts) un man visu dienu zvana telefons.
Vēl secinājām, ka inžinieriem grūts liktenis. Lol no visiem sešiem neviens nav precējies.
Well. Pēc pusstundiņas jāiet iekarot Frankfurtes tuvējais rajons. pyaaa |
|