| 3:10p |
Apākaļ no Cēsīm.
Vispār visas 99 balles Cēsu Slimnicas ēdnīcai. Lēti, kvalitatīvi, garšīgi un lielas porcijas!
Nāk miegs. Kā nekā šodien agri izbraucu no Rīgas. Uzlikām aparātu. Klients apmierināts.
-2 Cēsu pilsētai (centram), par to, ka tur ir ļoti grūti nokļūt no viena pilsētas gala uz otru, ja pilsētu nezini. Pilns ar vienvirziena ieliņām un "ķieģeļiem", ka es dabūju bik nokavēt uz Slimnīcu, blandoties pa to centru. Bet nu, ja pilsētu zin, ta jau problēmām nevaidzētu būt.
Braucot atpakaļ, manu acu priekšā gandrīz tika sabraukts vāverēns. Kārtējo reiz pārliecinājos, ka tie sabrauktie dzīvnieciņ nebūt nav šoferu neizveicības vai vienaldzības upuri. Viņi paši kaut kādu instinktu vadīti skrien pa taisno zem riteņiem, mēģinot šķērsot brauktuvi. Katrā ziņā tas skats, kad tu redzi, kā mazais zvēriņš nesās pāri ceļam, paātrinot gaitu un skrienot tieši zem riteņa, liek tavai sirdij uz mirkli sastingt. Un, kad mazais panikā strauji apgriežoties un srienot atpakaļ, "tikai" sabrauktu ķepiņu or smth (jo jams bik pieklibodabs skrēja, pēc tās sadursmes ar Ņivas riteni... un kad jams ir ticis atpakaļ pie vientuļā koka starp 2 atdalītām brauktuvēm... ir tāds nopūtiens, ka viss beidzās bez upura, neatkarīgi no tā, kas ar to zvēriņu notika tālāk.
Šodien viens pats ņemos pa Rīgu no servisa cilvēciņiem (ņemot vērā, ka šobrīd tik 2 esam). Vispār baigi gribas atlūzt kaut kur. Un neko negrias darīt.
Jāiet iekviekt kāda kafija..
Kad es pīpēju, man likās, ka miegs tik traki nenāca... tagad baigais lūziens. Ja es pīpētu, varētu tagad aiziet uzpīpēt (tā es agrāk darīju, kad nāca miegs). Iztikšu ar Koffii/Tiii.
P.S> - jā, es pīpēju toreiz.. ku sen tas bija &D |