Pēteris Caune

\"Fotografēšana\" ar skeneri

Kā jau var nojaust pēc ieskenētā žurnāla “Objektīvs”, manās rokās (manā nežēlastībā, hahahahā) ir ticis skeneris. Šorīt, izbaudot svētdienas garo rītu, nācu uz domām, ka skeneris būtībā ir tāds pats attēlņēmis kā digitālā fotoaparāta gaismjūtīgā matrica. Un, ka varētu pamēģināt ar fotoaparāta objektīvu projicēt bildi uz skenera stikla un to ieskenēt.

Objektīvam no skenera stikla jāatrodas tādā pašā attālumā, kādā tas ir no gaismjūtīgās matricas/filmiņas fotokamerā. Turklāt, uz skenera stikla jānonāk tikai gaismai, kas nāk no objektīva. Lai šīs lietas panāktu, no melna materiāla pagatavoju “uzmavu” objektīvam:

Tālāk, liekam objektīvu uz skenera un “bildējam”! Fokusu nākas iestādīt ar mēģinājumu un kļūdu metodi, jo skeneris nav nekāds SLR, kur var caur lēcu pats paskatīties :)

Rezultāti — kaut ko redzēt var. Nezin kāpēc ir pazudušas krāsas. Traucē paša skenera taisītā gaisma. Ja skeneri vairs neplānotu izmantot normālai lietošanai, to gaismu varētu izravēt ārā. Izrādās arī, ka skenerim ir mazāks dynamic range kā fotoaparātam. Bet nu, kaut ko saprast var.

Lielāks skanera dotās bildes fragments:

Pielietojumi šādam paņēmienam būtu ļoti specifiski, bet tos varētu atrast. Viens, var izmantot faktu, ka skeneris bildi ielasa lēnām un secīgi, — var skenēšanas laikā bildi pārkomponēt un iegūt cilvēku ar 2 galvām, piemēram. Otrs, objektīvu var pie skenera likt ne-perpendikulāri un iegūt nabadzīgā-vīra tilt-shift lēcu :)