Thursday, April 12th, 2007

Time	Event
10:53p	Rīga - Burtnieki ar riteni Es visbeidzot vairs nevaru noturēties nepastāstījis par šīs sezonas pirmo garāko pārbraucienu, un vispār līdz šim garāko pārbraucienu – 120km no Rīgas uz Burtniekiem. Acis darba nobijās… bet nekā dikti traka tur, kā izrādās, nav. Pagājušo nedēļu nopirku jaunu riteni – Corratec S03 Akmentiņš līdz ar to tiks transportēts uz laukiem. Tas ir kā kā uz riteņu paradīzi. Tur neviens viņu vairs nedzīs pa ziemas slapjdraņķi. Tur ar viņu tiks izbraukts mierīgā garā saulainās svētdienās pa baltiem ceļiem ar zaļām pļavām apkārt, un pļavās ganīsies zirgi, lieli un mazi. ( ... tālāk ... )
10:53p	Lēciens Pirmajā šī gada izbraucienā ar velotupelītēm jau pamanījos novelties (vienā rokā GPS, kājas ieāķētas, māsa nogriež ceļu, apjukums), bet šodien pirmo reizi sezonā nonācu bīstami tuvu brīdim, kad “purns sajūt asfaltu”. Kāds pusducis pilsētnieku bija aculiecinieki brīnišķīgi virtuozam veloakrobātikas demonstrējumam un tiku pie atziņas, ka kādā mierīgā brīdī būs jāpatrennējas ekstrēmā bremzēšanā. Jaunajam ritenim bremzes vēl nav nodeldētas, ir gauži asas – viegls spiediens un abi rati nobloķēti. Pārāk vēlu ieraudzīju, ka mana iecerētā trajektorija jau pavisam drīz krustosies ar sudrabaina mersedesa iecerēto, refleksīvā kustībā sažņaudzu abas bremzes un nākamajā mirklī jau atrados tieši virs sava riteņa. Pār stūri lidošanas moments vienmēr ir tāds – laiks uz mirkli it kā apstājas, skaudri apzinies, kas notiek, bet ir jau par vēlu ko iesākt, atliek izbaudīt. Veiksmīgi piezemējos uz kājām, un ar roku nejauši/veiksmīgi noķēru riteni aiz sēdekļa, tā ka tas nesasitās. Kāpu virsū, braucu tālāk. Ja nenotiktu ielas vidū, varētu padomāt, brīnišķīgs triāla triks. Piemiņai uzzīmēju ilustrāciju. Pie nākamā krustojuma tik kājas sāk trīcēt, un atceros, ka mugursomā jaunā dārgā spēļmanta, un vispār, mašīna varēja arī nenobremzēt.

<< Previous Day

2007/04/12 [Calendar]

Next Day >>