Ieskats Ubuntu 6.06 - bildes, mūzika, video Laiks vēl drusku paslavināt Ubuntu.
Tātad, sāksim ar jauku atskatu vēsturē. Mana pirmā iepazīšanās ar Linux. Tā, liekas, bija 11. klase, tātad, pirms apmēram 5 gadiem. Toreizējā linux.lv salasījies distribūciju raksturojumus, izvēlējos Slackware. Laikam diezgan neveiksmīga izvēle pilnīgam iesācējam, bet to jau es nezināju. Toreiz aktuālā Slackware versija bija 8, nokopēju pirmo divu disku ISO un iededzināju diskos. Mans dators tolaik bija Pentium 166 vai 200, apmēram tā. Tālāk ir stāsts 3 dienu garumā, kā es pamazām, lasot pamācības un dauzot galvu pret sienu, pamazām tiku līdz strādājošai grafiskai videi. Ielādes disketes taisīšana, kompaktdiska montēšana ar komandu mount, partīciju taisīšana ar pliko fdisk, sistēmas instalēšana, X konfigurēšana. Visur bija aizķeršanās, jo, atcerieties, es taču nezināju pilnīgi neko. Pamācību lasīšana, komandu un konfigurācijas parametru pierakstīšana uz papīrīša. Iesprūdis pie vienas no problēmām es vaicāju pēc palīdzības ircā, #linux kanālā. Tie kretīni man, protams, bez domāšanas ieteica “rm -rf /”, ko man pietika prāta nedarīt.
Lūk, tomēr, pateicoties pārsteidzošai pacietībai un neatlaidībai, trešajā dienā man bija strādājoša GNOME darbvirsma un es ierādīju māsai, kā tur var tikt pie tām mazajām spēlītēm. Viņa reiz uzspēlēja, sistēmu pareizi izslēgt nemācēja, un izslēdza datoru ar lielo pogu. Rezultātā kaut kas sačakarējās ext2 failsistēmā, kļūdu salabot es nemācēju un visu pārinstalēt man vairs nebija kāres un tā nu, ar to arī viss toreiz beidzās. Vēlāk manās rokās nāca Mandrake, vēlāk SUSE, vēlāk Fedora, un visbeidzot, līdz šai baltai dienai lietoju Ubuntu.
Tagad, iedomājieties, kā būtu, ja riebums pret linux pēc šīs “pirmās reizes” man būtu izveidojies tik liels, ka nevienu citu distribūciju es tā arī nebūtu pamēģinājis un vēl aizvien lepni un spītīgi lietotu Windows. Ar ko manā saprašanā linux saistītos šodien – nu, ar to pašu, ar ko pirms pieciem gadiem – melni ekrāni, komandas ar galvā iekaļamiem parametriem, nesaprotami un mīklaini kļūdu paziņojumi, nekas neiet, nebeidzama frustrācija.
Par laimi, laikam ejot, šis un tas ir mainījies un uzlabojies. mount un fdisk komandas, protams, nav nekur pazudušas, bet tagad bez tām var viegli iztikt. No dažu lietu darīšanas sistēma mūs atbrīvo, citām ir izveidotas iesācējiem draudzīgākas grafiskas saskarnes. Vēlos parādīt dažādus sīkumus, kas parādītu, ka šī vide ir kļuvusi iesācējam draudzīgāka. Adresēju šo gan tiem, kas kādreiz savulaik kādu linux pamēģinājuši un vīlušies, gan tiem, kam vispār nav nekāda priekšstata, kā te viss izskatās un notiek.
Piemēriem droši vien varētu izmantot arī apskatos par ļoti izdevusos atzīto un visādā ziņā jauko SLED10, bet tā man te patlaban nav, un to es arī daudz sliktāk zinu, tāpēc lietošu vien to pašu Ubuntu 6.06 LTS. Šī sanāk tāda kā rotāšanās ar svešām spalvām, jo pats jau neko no tālāk redzamajām lietām uztaisījis neesmu, bet lielīties gan esmu gatavs, tāpēc jūtos drusku nelāgi. Nekā nevar padarīt.
Bildītes ir ņemtas no manas jau krietnu laiku palietotās sistēmas. Uztaisīju tikai jaunu lietotāju, lai būtu darbvirsma tukša un paneļi puslīdz oriģinālā paskatā. Tāpēc bildītes vietām precīzi neatbildīs tām, ko iegūtu no svaigi uzinstalētas sistēmas. Piemēram, izvēlnēs rādās tādas programmas, kādas noklusētajā instalācijā nemaz nav. Par šīm atšķirībām vietām būs piezīmēts.
Taisot bildītes sapratu, ka īstenībā ko rādīt būtu ļoti daudz, un visu nemaz nevar parādīt. Iesākumam aprobežojos ar mxz uzskaitītajām lietām.
Bildītes saliku iekš flickr, pie katras bildītes ir piezīmes un komentāri – skatīt šeit.
Vēl daudz vairāk bildīšu, arī no uzstādīšanas, var skatīt iekš OSDir