Kā tas ir, pirmo reizi mūžā instalēt Linux Uz mana laptopa ir Ubuntu 6.06. Uz vecā mājas kompīša ar 550MHz Pentium III sirsniņu pāris dienas atpakaļ arī tika uzstādīts Ubuntu 6.06 (nomainot Slackware 10) un tas “ieguva jaunu elpu”. Ubuntu disks glītā vāciņā mētājās pa lielo galdu un māmulīte izteica vēlmi pamēģināt uzlikt Ubuntu uz sava datora.
Tā mums sanāca kaut kas līdzīgs neformālai lietojamības testēšanai: noteikts paveicamais uzdevums (uzinstalēt Ubuntu), cilvēks, kas šo uzdevumu veiks pirmo reizi, un Pēteris, kas skatās pār plecu, bet procesā īpaši neiejaucas.
Instalējamais dators, tātad, mums bija tipiska “bēšā kaste” ar Sempron 2600+ sirsniņu un 60GB cieto disku, pa kuru visā platībā uzinstalēts Windows XP – šo instalāciju nedrīkst sabojāt.
Lietotājs, mana māmiņa, ir informātikas skolotāja, tātad labi pazīstama ar Windows vidi un programmām. Bez pieredzes Linux (vai, man liekas, vispār kādas OS) uzstādīšanā.
Tātad, kā veicās. Ieslēdzam datoru, liekam disku iekšā, ielādējas Ubuntu LiveCD – brūnā darbvirsma un visas lietas. Uz darbvirsmas divas ikonas – “Examples” un “Install”. Spiežot uz “Install” atveras vednis, kurā jāizvēlas valodu. Izvēlamies latviešu valodu, un tālāk viss ir latviski! No nedaudzajiem instalācijas soļiem kritiskākais, šķiet, ir partīcijas izvēle. Šeit vednis nāk klajā ar 3 piedāvājumiem – 1) samazināt NTFS partīciju, un instalēties atbrīvotajā vietā, 2) izdzēst visu diskā esošo un instalēties pa visu disku, 3) manuāli labot partīciju tabulu. “Power” lietotāji droši vien izvēlētos trešo iespēju, lai varētu precīzi noteikt savu /home izmēru, failsistēmu tipu un tā tālāk, bet mūs perfekti apmierina pirmais piedāvātais variants. Tālāk apmēram 10 minūtes tiek kopēti faili, un viss, gatavs, vednis piedāvā pārstartēties vai turpināt lietot LiveCD.
Pēc pārstartēšanās mūs sveicina pelēks un biedējošs GRUB logs. Izmēģinām, vai Windows XP vēl aizvien strādā, un jā, strādā gan. Laikam jau bija jutis, ka viņa sieriņu kāds ir grauzis, jo ielādējoties pārbaudīja, vai diskā nav kļūdas, bet kļūdas neatradās un tālāk viss normāli.
Ielādējamies Ubuntu, LCD monitoram satriecošā kārtā ir uzstādīta pareizā izšķirtspēja, sākas izvēlnē atrodamo programmu izmēģināšana. Kalkulators tiek atzīts labāks par Windows analogu, Gedit tiek atzīts labāks par Notepad, GIMP pārliecinoši satriec pīšļos MS-Paintu. Aizkavējamies iekš OpenOffice izmēģinot zīmēt grafikus un pārvērst skaitļus no romiešu uz arābu un otrādi. Šis un tas ir citādi kā MS Office, bet ik pa laikam arī tiek atklāts kas tāds, kas iekš MS Office nav bijis vai šeit ir ērtāk. “Examples” mapītē atrodam un paskatāmies filmiņu, kur kaut ko stāsta Nelsons Mandela. Tā kā datoram nav tumbiņu, tas nav pārāk interesanti. Vēl izmēģinām, kā iekš Evolution ieplānotās lietas rādās arī augšā, kalendārītī pie pulksteņa, pabakstāmies ar paneļa apletiem un metam mieru.
Secinājumi – mūsu konkrētajam lietotājam Ubuntu uzstādīšana uz konkrētā datora veicās ļoti labi. Strupceļu vai aizķeršanos faktiski vispār nebija. Īpaša sajūsma bija par GIMP iespējām, un vēl, izbrīns, cik daudz tomēr var sabāzt vienā tādā mazā diska ripulītī, kuru vēl turklāt par brīvu atsūta pa pastu.