Pēteris Caune
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Sunday, July 16th, 2006

    Time Event
    1:16p
    SEB MTB maratona 4. posms Kuldīgā

    Vakardien bija, piedalījos, patika. Tā kā šis ir jau 3. posms, kurā piedalos, sacensību norises bija jau gluži labi pazīstamas. Dalībnieku reģistrācijas galdiņi, tehniķu un komandu teltis, riteņbraucēju bari, mašīnas ar riteņiem uz jumta, vīriņš, kas pa mikrofonu visu ko stāsta, sporta klases starts, bērnu sacensības, brauciens, atgūšanās pēc finiša, putras ēšana zālītē un pa mājām.

    Pati trase – ne pārāk grūta, gana interesanta, ātri beidzās :) Lai gan it kā nekā tāda īpaši bīstama un sarežģīta nebija, biežāk kā citkārt ievēroju, cik maz būtu pietrūcis līdz nesmukai avārijai. Piemēram, dažus kilometrus pirms finiša, jau pilsētā iekšā, aiz gara gluda asfalta gabala uzreiz nāk padziļš grāvītis ar apaļu dibenu. Tur, protams, un par laimi, stāvēja cilvēki un sauca riteņbraucējiem, lai uzmanās. Tai vietai tuvojos labi ieskrējies, ar maksimālo pārnesumu (gluds asfalts, pēdējie kilometri!), un, pamanījis briesmas, pēdējos 3 – 4 metrus nošļūcu ar čīkstošām riepām.

    Rezultāti! Man ir ievērojams progress, – 110/290 savā grupā, 234/743 visu tautas braucēju konkurencē. Māsa grupā ir 7/49, tas ir vispār satriecoši labi. Bet bija arī jābūt labāk, – mēs tagad braucam ar kontaktpedāļiem, manam ritenim ir pieskrūvēts dzēriena pudeles turētājs un tajā bija spēka dzira iekšā, pāris dienas pirms sacensībām ritenim vēl tika uztaisīta apkope, pirms sacensībām iepriekšējā dienā nobraucām ne vairāk kā 30km. Par kontaktpedāļiem vēl arvien esmu sajūsmā. Ne tas vien, ka var no sevis izspiest vairāk spēka, bet arī var drošāk dzīties pāri, piem., priežu saknēm – kājas no pedāļiem nenospruks. Vienīgās vietas, kur pedāļi braukšanu padarīja nedrošāku – asi līkumi – nevar drošībai izmest kāju.

    Domājot par nākamo braucienu – 1) jātrennējas 2) būtu jābeidz vienkārši paļauties uz veiksmi un būtu jāņem līdzi trasē kameru, pumpi un atslēgas. Piemēram, nez, ko es vakardienas sacensībās no starta/finiša tālākajā vietā būtu iesācis ar cauru riepu – bez pavadošās ekipāžas, pat bez telefona (telefonus neņēmām, jo tika solīts ūdensšķērslis, un bija arī). Laikam šobrīd vēl nav jēgas gudrot par riteņa uzlabošanu. Skaidrs, ka labāki pārslēdzēji, bremzes, amortizatori utt. padarītu braukšanu patīkamāku un vieglāku, tomēr diezin vai rezultātu uzlabojums būtu tik ievērojams un to tēriņu vērts. Bet varētu uzskrūvēt vēl vienu bleķi vēl vienai dzēriena pudelei.

    << Previous Day 2006/07/16
    [Calendar]
    Next Day >>

Paviānu štelles   About Sviesta Ciba