Pēteris Caune

From Breezy to Hoary

Pa piedzīvojumiem pārejot no jaunākas uz vecāku Ubuntu sistēmu. Var nelasīt.

Kad šī gada aprīlī iznāca Ubuntu Hoary un sākās izstrāde pie Ubuntu Breezy (iznāks oktobrī), tūlīt pat salaboju savu apt/sources.list un kļuvu par priecīgu nestabilās, zaļās izstrādes versijas lietotāju. Lai gan brīdināja - sākumā, kamēr veic nopietnākās izmaiņas (piem., GCC 4), ies raibi.

Līdz pat pagājušās nedēļas beigām bija labi - ik pa laikam kaut kas salūza, tomēr nekas nopietns negadījās. Nu, un tad sāka viss pa gabaliņam vien lūzt nost. Radās neatrisināmi pakotņu konflikti, iksi nestrādāja, gudroju, - nekas cits neatliek, jāiet atpakaļ uz stabilo Hoary.

Vienāda problēma bija gan ar mājas, gan darba datoru. Sāku ar mājām. Īsumā - novācu visas grafiskās programmas, salaboju apt/sources.list atpakaļ uz Hoary, mēģināju uzlikt atpakaļ grafisko vidi. Vienā brīdī, cīnoties ar pakotņu konfliktiem, tiku tik tālu, ka iksi startējas, un varēju lietot fantastisko TWM logu pārvaldnieku:

Tad izlasīju par APT-pinning, un tālāk viss gāja gludi. Tagad, mājas sistēmā lielākā daļa pakotņu ir no Hoary un visa padarīšana strādā diezgan pieņemami.

Darbā, ņemot vērā māju pieredzi, tūlīt veicu maģisko APT-pinning procedūru, ielādējās ap 500MB ar "jauninājumiem", sainstalējās, restarts - un nekā. Kaut kas bija sagājis greizi ar udev, tas cietos diskus neatrada, kernelis neapmierināts un nekā. Cīnījos ilgi, bet, labākais rezultāts, līdz kuram tiku, bija - grafiskā vide ar pliku xterm. Galu galā pieriebās, padevos, pārinstalēju, un atkal ir jauns, ātrs, nesacūkots Hoary.

Morāle - pārcelšanās uz vecāku versiju ir ķēpīga un neprognozējama padarīšana, ātrāk un vienkāršāk - pārinstalēt.