Bērnības atmiņas Vēlos atkal pagremdēties atmiņās par laikiem, kad debesis bija zilākas, zāle zaļāka un man uz galda stāvēja 486DX @ 50MHz. Tas nemaz nebija tik sen, pirms kādiem 4 gadiem.
Tolaik uz sava monstrīgā datora ar gigantisko 1GB SCSI disku biju sataisījis ne mazums interesantas lietas, no kurām šoreiz gribu izlielīties, kā es "klausījos mūziku". Es domāju, nevis
glupus pļirkšķus no PC speakera, bet īstu, kārtīgu mūziku.
Ja būtu bijusi skaņas karte, varētu izmantot, piemēram,
MPXPlay - perfekta programma, spēlē MP3 DOS'ā bez nekādiem skaņas kartes draiveriem, un spēj to MP3 atkodēt pat ar tiem 50MHz (Pretstatā Winamp pilnā kvalitātē raustās un žagojas). Nu bet skaņas kartes man nav.
Biju redzējis vairākus intro un lasījis tutoriāļus par programmām, kas iet no plika DOS,
pārstellē sistēmas pulksteni lai tikšķ ātrāk, un tad, aprijot visus resursus, var aizsūtīt datus uz PC speakeri tik ātri, ka jau izklausās kā īsta mūzika. Ilgi eksperimentējot izdevās atrast un dabūt strādājošā stāvoklī programmiņu, kas var ielādēt, laikam līdz 16MB lielus nekompresētus VAW failus XMS atmiņā un tad sekmīgi nospēlēt.
Nu un tad es darīj' tā, ka ar disketītēm (man nebij CD-ROM un par rakstītājiem bijām dzirdējuši tikai leģendas un teikas) atnesu no skolas mājās Cranberries_-_Zombie.mp3, atkompresēju viņu vaļā uz palielu WAV failu, sacirtu 4 gabalos, uztaisīju BAT failu, kurš spēlējamajai programmai liek tos 4 gabalus secīgi ielādēt, uzrakstīju vēl programmiņu, kas rāda progress-bāru kā dziesma spēlējas, kā arī septīto krāsu VGA paletē nomaina uz melnu, lai neredz ko drukā tā spēlējošā programma, un ... gatavs. Palaižam BATu, mirklis, un sāk skanēt... Tāda nostaļģija pārņem atceroties.