csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

17. Jūnijs 2018

unpy @ 22:08: Kulinārijas vērotāja piezīmes.
Lai gan ik pa brīdim izskan apgalvojumi, ka cilvēki paliek dumjāki, tomēr visās nozarēs vērojams acīmredzams progress. Kulinārijā, piemēram. Sevišķi izsmalcinātiem gardēžiem man ir tas gods celt priekšā neparastā pīrāga recepti.

spisok_korablei @ 16:22: noskatījos dokumentālo filmu "Lidija". un man ļoti ļoti patika.

karsti, tik karsti, ka neko negribas, tik karsti, ka atnāc mājās, izdzer auksta ūdens glāzi vienā rāvienā līdz pēdējai pilītei, pašķielē griestu virzienā un teatrāli saki sev vienai kaut ko tādu kā "bāc, cik šis bija labi!"

pēkšņi kārdina doma par tetovējumu, par kaut ko tādu kā šis:



spisok_korablei @ 11:43: Reizēm vakaros es tagad izeju paskriet. Ne tā, ka man ļoti patiktu skriet. Drīzāk tieši pretēji. Bet ja tu dzīvo blakus veciem kapiem, kas vairāk ir parks, nekā kapi, tad, šķiet, nav attaisnojoša iemesla, lai paliktu mājās un turpinātu dzīt saknes dīvānā. Reizēm skrējiens ir tikai vienmuļa viena soļa likšana pie otra, citreiz tas man uzdāvina arī kaut ko vairāk par vienkārši sasvīdušu muguru vai gandarījumu, kas saistās ar sevis pārvarēšanu. Vakar, piemēram, nācās uz mirkli apstāties, lai pieliektos un sašņorētu atsējušās kurpju šņores. Un tur tas bija, tas acīmredzamais neticamais, tas zāles stiebrs, kas spraucās cauri plaisai asfaltā.

"Labrīt," Tu teici, ar miegainām acīm sapinoties aizkaros, ko kustināja vējš.
Es atņēmu sveicienu un izstaipījos kaķiski.
"Vai es ilgi biju aizmigusi? Kas šī par dienu? Kurš gads šis ir?"
"Nemuļķojies. Tava kafija tūlīt atdzisīs, ja tā turpināsi," Tu pasmaidīji.
Vēl paspēju pamanīt, ka saule uz Tava apakšdelma bija ievilkusi rombu.

Un tad tas izgaisa.

16. Jūnijs 2018

martcore @ 18:00: arg - ice
islande ir brīnišķīga, taču es mazliet sāku pagurt skatīties uz visu šo karu pret autobusiem

spisok_korablei @ 13:54: Biju Saulkrastos, savas bērnības Laimīgajā zemē.

Liepu alejā, caur kuru veda ceļš uz vecmāmiņas dārzu, tagad ierīkots apgaismojums. Tā jau smuki. No tāluma raugoties gandrīz kā jāņtārpiņi.

Vietā, kur reiz bija manas vecmāmiņas zemeņu dobes, tagad pļava un bišu stropi. Pēterupe nemaz arī ne tik ižžuvusi pa šo sausuma periodu, kā man šķita, ka varētu būt.

Aizgāju arī līdz jūrai. Biju paņēmusi līdzi grāmatu, ko mēģināju lasīt, bet ik pēc pāris teikumiem tā noslīga man uz ceļiem, skatienam aizmaldoties līdz horizontam.

Odu daudz.





Mūzika: Christian Scott - The Eraser
chimera @ 10:00: riga take 1 bija tieši tik slikta, cik varēja spriest pēc histēriskā treilera un anotācijas ("Vīriešu trūkums Rīgā dara šīs sievietes teju vai trakas"). ja iesiet skatīties, paķeriet šmigu (2 h 20 min!). pēc noskatīšanās gribējās ātri braukt mājās un darīt ko mietpilsonisku. tamborēt rozītes. berzt podus

Tags:
honeybee @ 08:27: Nupat domās sev teicu "I'm not the brightest shed in the toolbox", which is strangely appropriate

/Pēc 4,5 h pašvērtējums uzlabojās, un es sev paziņoju, ka esmu "sharp cookie"

15. Jūnijs 2018

vistu_zaglis @ 22:28: Mans iekšējais mizantrops man liek domāt, ka jūs visu šo laiku zinājāt, tikai man nestāstījāt, ka kaut kur Holandēs dzīvo lieliska zaja uzvārdā Kovacs, kurai balss mazliet izklausās tā, it kā Beast soliste būtu nomainījusi muzicēšanas stilu, un kura, par spīti it kā jestrajam klātpievienotajam paraugam, vispār ir samērā nelāgā noskaņojumā. Viennozīmīgi mēneša prieciņš, uhti, dodiet nu jau ātrāk augustu un nākamo albumu!

https://www.youtube.com/watch?v=1FrpXSe8IcU

Garastāvoklis:: A witch, a bitch, a murderer
Mūzika: Kovacs / My Love
martcore @ 21:48: spa - por
beidzot mēs redzam spēlētājus, kas bez nervozitātes spēj atdot piespēli uz trīs metriem partnerim

neetiski, posting in pajautaa @ 20:13: Ķīšezers
Vai kāds var ar punktiņu kartē parādīt, kur atrodas pludmale pie Ķīšezera?

martcore @ 17:47: jāsaka, ka man, kā gan bijušajam sporta biļešu pircējam, gan spekulantam, šī situācija sāk interesēt
vienīgā reize, kad esmu redzējis centra sektoru biļetes, ja tā nav vieglatlētika, teniss vai regbijs, savās rokās (bez abonementa), ir uz ventspili pret ņūkāslu daugavas stadionā
ne tas īpaši populārākais mačs dievzemītē

a tur, tipa, mēģināja nopirkt vietas par pieciem miljoniem un pārdot par desmit? breds, šeit pārpircējus nevainojiet
visdrīzāk tas ir atkal šovs dienvidāfrikas čempionāta garā, nopērciet džanni infantino čebureku


martcore @ 16:03: uru - egy
lol, pirmajā puslaikā mesjē geničs teica, ka tas kamera rāda tikai apakšējās centrālās tribīnes, kurās nav skatītāju - visapkārt tās ir piepildītas
tad nupat parādīja arī augšējās centrālās - tur arī, kā saka anglijas futbolā, ir četras kaijas un vīrs, kas pārdod hamburgerus

jebalaitung, posting in pajautaa @ 14:12: tv ārzemēs
vai ir kādi ieteikumi, kā pēc iespējas legālāk, korektāk un mazpisnīgāk piekļūt latvijas tv materiāliem ārzemēs?

vaicāju šajā kontekstā:
http://klab.lv/users/jebalaitung/1471372.html

unpy @ 12:31: Vērotāju vērotāja piezīmes.
Esmu pieredzējis visa kā vērotājs un, lai arī ne vienmēr saprotu, tomēr cienu citus vērotājus. Cilvēkiem patīk vērot un vēro viņi dažādas īpatnējas lietas. Nu, labi, futbols. Tur ir sacensība, improvizācija, iespēja pozicionēties un būt "par savējiem", iespēja legāli trokšnot un visādi citādi ālēties. Galu galā, var likt likmes totalizatorā un just līdz savam finansiālajam stāvoklim. Pilnīgi cita lieta ir tāds Deju svētku lieluzvedums. Pirms daudziem gadiem vienā tādā biju iemaldījies un tas nu vienreiz ir pasākums, kas ir ļoti tālu aiz manas sapratnes robežām tieši vērošanas ziņā. Sajutos kā nonācis kādā Liras zvaigznāja saprātīgo kalmāru mistērijā, goda vārds. Visu cieņu šī pasākuma vērotājiem, taču man ir cieša pārliecība, ka, ja kaut kur var atrast slavenos ķirzakcilvēkus, kas pārvalda masonus un varbūt pat klimatu vai Valsts ieņēmumu dienestu, tad tas tiešām ir tur.

chimera @ 10:49: nekrāsoju matus daļēji aiz skopuma (kā sāksi, nevarēsi beigt; te saknes jāpiekrāso, te jādziedē sausie mati gali un what not), daļēji aiz augstprātības. srsly, nevienā meitenē, kas krāso blondus matus, lai copētu džekus (primitivizēju, protams), nevienā meitenē, kas krāso zilus matus, lai signalizētu, ka viņa apmeklē olšūnu piketus un sieviešu stendapus, neslēpjas tik daudz augstprātības kā pelēkā pelē, kura domā, ka viņa ir fakin laba tāpat.

Mūzika: Kath Bloom - Come Here
martcore @ 10:22: business insider sadarbībā ar dīzeri raksta par to, ka cilvēki pēc 30 gadu vecuma pārstāj meklēt vai klausīties jaunu mūziku
tobiš, klausās tikai to, ko klausījās jaunībā
nezinu, par sevi es to nespēju pateikt, katru gadu tomēr  atrodu kādu bandu, mākslinieku vai albumu, kas reāli ieliek
es drīzāk cenšos bēgt no tā, ko jau esmu simtreiz dzirdējis, un meklēt vai nu novatorismu vai cilvēkus, kas tupa spēj rakstīt hītus
bet mūzika vairākus gadus bija iepisusies tieši šajā viltus nostalģijā, tagad, ceru, kārpīsies ārā, man daudz kas patīk jaunajos elektroniskajos mikrovirzienos

mazliet par citu, teiksim, paklausījos to pašu mūsu austrumu kaimiņa matranga debijas albumu (starp citu, man ļoti), es nezinu, kādēļ dons nespēj ierakstīt vismaz kaut ko mazliet līdzīgu kaut vai novatorisma ziņā
kad viņš sāka solīt sievietēm bērnus, pārējā pasaule jau sen bija gaismas gadu attālumā ar hanu solo priekšgalā 



rkktzd @ 10:23: es joprojām esmu sajūsmā, ka nestrādāju teātrī. naudas bieži ir maz vai dažreiz vispār nemaz, bet overall pašsajūta ir nesalīdzināmi labāka. vairs neliekas, ka es lēnām mirstu. man patīk mācīties jaunas lietas un man patīk darīt jaunas lietas, patīk sajūta, ka smadzenes kustas un ka to kustību ir iespējams izmantot praktiski, patīk sajūta, ka es drīkstu izvēlēties kā dzīvot (šī pēdējā patikšana gan vairāk ar terapiju, ne teātri saistīta).
smiltenē pagaidām arī patīk, bet tagad ir vasara un vasara nerīgā vnk ir pareizi. īstā dzīve sāksies ziemas dirsā.

martcore @ 08:32: kaut ko parāva )


14. Jūnijs 2018

dienasgramata @ 21:28: #ko ārsti tev nestāsta
Kultūras ministre Dace Melbārde ir uzaicinājusi Šri Šri Ravi Šankaru kā goda viesi kopā ar valdības pārstāvjiem un citiem ārvalstu viesiem piedalīties Dziesmu un deju svētku gājienā.


chimera @ 15:58: internetos pamanīju video, ka šodien un rīt esot jāboikotē staķiks (ir kāds, kurš saka circle k? manuprāt, viņiem ar skubu ir jārebrendojas atpakaļ), jo dārga degviela. ļoti izbrīnījos. aizdomājos, ka laikam kaut kas pavisam citāds ir manās attiecībās ar naudu nekā viņiem. nu labi, esot somijā, piefiksēju, ka dīzelis tur ir jūtami dārgāks, bet igaunijā - ne tik jūtami, bet arī dārgāks. bet latvijā par degvielas cenām nedomāju vispār. iespējams, cilvēkiem ir kaut kādi atmaksājamie kredīti. moš viņš ir pircis nevis grabažu pie paziņas, bet kārtīgu vāģi līzingā, un viņam tāpat pietiek dažādu ar auto saistītu maksājumu, līdz ar to katrs santīms ir zelta vērtē.

tāpat joprojām nesaprotu lielo vaidēšanu par octu. jā, es ar savu BM6, dzīvojot rīgā, maksāju nesalīdzināmi vairāk, nekā neldijas vecais saimnieks ar BM17, dzīvojot garkalnē (padsmit eiras gadā). taču mēnesī tas tāpat ir vien dvacārs ar plusu. ir maz cilvēku, kuri nenotriec tādu pašu vai pat lielāku summu visādos sūdos. kačalka gadā - tās ir divas BM6 octas rīdziniekam. viena octa - tās ir divas reizes mēnesī aiziet uz jogas studiju. alkoholos un kosmētikās octu labāk pat neskaitīšu.

iespējams, es joprojām neesmu atgājusi pēc autoskolas, pēc kuras man kādu laiku lēts likās absolūti viss.

nē, es varu saprast sāpi, ka kaut kas ir jāmaksā vispār, jo labāk, protams, ir nemaksāt neko. taču kopumā pagaidām esmu ļ. pārsteigta. nebiju domājusi, ka atļauties mašīnu latvijā ir tik viegli. nu labi, parkingi un to deficīts ir atsevišķa sāpe.

Powered by Sviesta Ciba