csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

30. Augusts 2014

unpy @ 22:28: Visa kā vērotāja piezīmes.
Šodien gandrīz visu dienu pavadīju mežā, nemanīju nevienu baraviku.

Pēdējā laikā ļoti aktivizējušies ir visi tie, kuri, nebūdami necik militarizēti, no visas sirds apgalvo, ka, ja kas, ar ieročiem rokās aizstāvēs savas tēvutēvu ežas līdz pat pēdējam kaut kam tur. Nudien interesanti, kā šie cilvēki to iedomājas, vai arī daudz ko nezinu par mūsu sabiedrības ēnas pusēm un ikvienam šādam aizstāvim ir padomā kāds tumšs un putekļains kakts, kurā glabājas labi saeļļots kaujas ierocis ar lērumu patronu un maksimas maisiņā ietīta grāmata "War For Dummies".

martcore @ 22:04: interesanti skatīties uz ešliju koulu romas krāsās
un ko visi paniko, ka anglijas spēle'tājs neiedzīvosies itālijā
vot tajā pašā romā no anglijas premjerlīgas pēdējos gados bija divi spēlētāji, rīse un maiks bredlijs, un abi kļova spēlēja

honeybee @ 17:28: 1. Tātad Linda Curika, vienīgā latviešu feministe, feisbukā uzbrauca kādai dāmai par to, ka viņa nevalkājot krūšturi uz grāmatas prezentāciju (dāmai mugurā bija sarkans topiņš, rūpīgi ieskatoties, varēja ieraudzīt krūšu galiņu apveidus). Es padomāju tipa wtf wtf wtf.
2. Pērku sev jaunu džemperīti, padomāju "baigi gaišs un plāns, droši vien šis ir tas keiss, kad vajag krūšturi".
3. Uzvelku jauno džemperīti, konstatēju, ka krūštura lencītes ir redzamas.
4. Saprotu, ka šovakar dodos uz ballīti, kurā būs Linda Curika.
5. Novelku to fakino krūšturi, normāls džemperītis, ja. Un man krūtis arī tikpat smukas kā tai meitenei ar sarkano topiņu.

Plāns: piedzerties, piedzirdīt Lindu Curiku, plūstoši pāriet pie krūštura jautājuma. :)

mako @ 12:21: Seno ugunskuru nakts.
Šovakar Vakarbuļļu pludmalē notiks Seno ugunskuru nakts. Ja nelīs lietus, došos palūkoties...

martcore @ 11:17: labāko parakstu konkurss, šķiet, noslēdzies


у Назарбаева на фотографии лицо, как будто ему 8, и он случайно увидел, как родители трахаются (c)roma volobujevs


malvine_truse @ 02:54:

malvine_truse @ 02:21:

29. Augusts 2014

dienasgramata @ 21:59: Es tomēr nesaprotu Gundegu Repši. Intervijā "IR" viņa atklāj, kā decembrī ar protesta balsojumu iebildusi pret KM naudas piešķiršanu kultūras medijam, kas "tiešā veidā" ticis sponsorēts no Re&Re. Tas gan viņai netraucēja balsot par naudas piešķiršanu citam kultūras medijam, kurš tiešā veidā pieder neskaidras izcelsmes naudai no Šlesera un Kozjola kompānijas, kā arī pašai turpināt saņemt honorārus no šim pašam koncernam piederošas izdevniecības, izmantot Lemberga pašvaldības sponsorētu piederošas rakstnieku mājas stipendiju un izdot savu jaunāko grāmatu ar Latvijas Gāzes atbalstu, kuras kontrolpakete pieder Putina lielākajiem draugiem - Krievijas uzņēmumiem Gazprom un ITERA. Nauda nesmird? - intervijā jautā Repše.

dienasgramata @ 21:49: DELFI. Intelekta prominences pulcējas Gaismas pils atklāšanā.

anrys, posting in random_bullshit @ 19:06:

chimera @ 18:32: no otras puses,
http://www.sciencebasedmedicine.org/igg-food-intolerance-tests-what-does-the-science-say/

(ok, mazo paneli uztaisījām, we'll see)

Tags:
anonymous @ 17:58: Kad radio izdzirdu viltus Sudrabas balsi, kas saka: "Trokšņu ir daudz..." man šķiet, ka sekos diagnoze: "Bronhīts".

anonymous @ 16:35: Sēņu lietas turpinās. Šodien vajadzēja aizšaut līdz V-pilij nopirkt vēl dažas tukšas burciņas (atbalsts Ukrainai, 19 centi par vienu) un gandrīz visa Kolkas ceļa garumā manīju rosību. Izskatījās gandrīz kā peldu sezonā starp Ragciemu un Klapkalnciemu. Nāca no meža laukā ar pilniem polietilēna maisiem un smagi piekrautiem spaiņiem, viens vīrs pat ar kruķiem un vienu kāju.

kautskis @ 15:45: Nākotne sākas šodien
Labi, ko nu par to, vispār mēs dzīvojam burvīgā pasaulē (un tieši tāpēc negribas, lai viņa sabruktu, bet par to tagad nerunāsim).

Lūk, mēs dzīvojam tādā pasaulē, kur kādus 400 km virs mūsu galvām dzīvo mazs, runājošs robotiņš, kas gaida, kad atkal varēs atgriezties uz Zemes un satikt savu draugu. Robotiņu sauc Kirobo, un viņu uztaisīja, lai japāņu kosmonautam Starptautiskajā kosmosa stacijā nebūtu vientuļi. Taču kosmonauts aizlidoja jau maijā, un nu mazliet vientuļi ir robotiņam.

Pavisam nesen Kirobo izslēdza, un uz atvadām viņš teica nelielu uzrunu. Un nākamgad plānots, ka viņš atgriezīsies uz Zemes. Tāds, lūk, mūslaiku Wall·e.

martcore @ 13:57: lūk, ziniet man savā rūpalā iznāk diezgan daudz saskārties ar mūsu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - attiecībā uz mūsējiem es nemīlu terminu "krievi", jo tur taču ir arī visādi baltkrievi, ebreji, poļi,tie paši hoholi, kā arī kāda kalmiku izcelsmes dāma
ar krieviem mēs spēlējam hokeju, mūsējie ir vienkārši krievvalodīgie
da i pret mūsu krievvalodīgajiem attieksme ir diezgan specifiska, viņus uztver un asociē tomēr vairāk kā kēnigsbergas inteliģentus, nekā pilsoņus no pilsētas lauku teritorijas kaut kur pie kubaņas

bet turpinot. starp šiem cilvēkiem, protams, ir arī tādi, ko es jau pazīstu vairākus gadus, bet ir arī iepriekš nepazīstami ļaudis
saistībā ar zināmajiem notikumiem es tīrā zemapziņas līmenī cenšos vērot, vai notiek kaut kādas nobīdes ledāju kustībā
vai gadījumā jaunsatiktais krievvalodīgais aiz muguras jau neasina tuteni, lai to impērijas vārdā ietriektu mugurā žīdmasonam martcorem (fakts, kurā viņš ne vienriez vien ir atzinies jehovas lieciniekiem)
un ko viņiem ir sastāstījis pirmais baltijas kanāls un citi kiseļovi judeničas
vai nils jau neizplata kaut kur mikrorajonos lapiņas ar uzsaukumiem
un vai Viņi Paši jau gadījumā neskatās - a varbūt pats žīdmasons martcore tuvākajās dienās taisās pienaglot kādu zīdaini pie okupācijas muzeja sienas

un ziniet - viss hujņa
es pēdējos gados vispār pret sevi ne reizi neesmu manījis kaut ko tādu, ko varētu nosaukt par šovinisma pazīmēm uz nacionālās bāzes
vienīgais kaut cik potenciālais imperiāliskā šovinisma pārstāvis ir blakuspodjezda kaimiņš, kas staigā nošļurkušā sporta kostīmā un braukā ar mašīnu, kurā iemūrējis krievijas karogu. nodarbojas viņa ģimene ar to, ka bāž pastkastītēs reklāmas lapas (viņš ar savu furgonu vadā tās lapas reāli tonnām) - tā laikam ir nodarbe, kurā domā, labāk tagad nošauties pašam, vai gaidīt palīdzīgu roku. es tur ne tikai krievijas karogu piekārtu, bet vēl arī somālijas, un vēl arī idi amina portretu uz bampera. tiesa, pateikt viens otram vairāk par labdien mums īsti nav ko.

bet ar pārējiem, karoče, mums ir ļoti draudzīgas, koleģiālas un savstarpēji cienīgas attiecības. es neredzu iemeslu pacelt ukrainas, putina, zjuganova vai nazarbajeva tēmu. es esmu krass antisovjetčiks. ja cilvēks ir sovjetčiks, mums vispār šajā plānā nav par ko diskutēt, mēs nekad ne pie kā nenonāksim. bet tas, ka mēs bez šīs tēmas varam mierīgi iztikt, un ka tā nav kaut kāda vitāla mūsu dzīves sastāvdaļa - tas ir pilnīgi noteikti. tipa, kečups vs majonēze.

protams, iespējams, ka dzīves pieredze man ir samērā piešķīrusi talantu ļoti ātri raspalagaķ cilvēkus vismaz profesionālajā ziņā, nu jā, bezkaunību un rupjību es neuztveru vispār, a pārākuma izrādīšana mani pārsvarā nevis aizkaitina, bet uzjautrina; galu galā cilvēka arogance, ignorance un nepilnības audzināšanā ir tikai un vienīgi viņa paša problēmas un nevis manas, es te neesmu publiski sabiedriskais psihiatrs dalailama, tāka man pohuj. bet rezultātā sadaļā "secinājumi" mēs varam ierakstīt, ka mūsu valstī mani nekādi "krievi" neannojē. mani annojē tūdaliņu jaunbagātnieks, kas kaut kur štelles-rebes modē ir izpiļījis sev divsimt štukas un tagad ir uzrāpies kā orangutans everesta smailē ar skaudrajos himalaju vējos šūpjošos vafeli. ātrāk par piekto citronu viņš no turienes getot laifu nenolīdīs, a piekto citronu viņš nedabūs nekad, karoče, utiļos norakstāms materiāls. mani annojē jaunais lokālais lateksa nacjonālists, kas ar tetovējumu uz paduses "saimnieks savā zemē" dīdas pa ielām, paralēli cenšoties aprēķināt, kurā momentā viņam kādi kreisie neformāļi beidzot iedos pa muti. mani annojē cilvēki, kuriem piemīt iracionālas bailes, un kas paši šīs iracionālās bailes spēj izskaidrot tikai ar to, ka viņiem ir iracionālas bailes. un vēl mani annojē apkalpošanas kultūra veikalos no tiem, kam pāri 50. bet latvijas krievvalodīgie - tas ir ļoti un pat ļoti ok.

tādi ir mani uzskati

indulgence @ 14:04: Intervija ar arhitektu Andi Sīli
Bankas iznīcinātais klients mums palika parādā kādus 300 līdz 400 000 latu par padarīto darbu. Tos mēs vairs nedabūsim, un paši palikām parādā inženieriem. Bankas pārstāvji ir vairākkārt sēdējuši pie šī paša galda un mēģinājuši teikt, ka par lētu naudu kaut ko varētu arī atpirkt. Es ar lielu baudu pateicu visu, ko domāju par skandināvu bankām, un izmetu viņus ārā no biroja. Naudu es nedabūju, bet vismaz guvu iespēju pateikt visu, ko domāju – par viņiem un viņu visai pretīgo rīcību. Tas bija saldi.

Tags:
kautskis @ 13:31: Melot ir patriotiski
Klau, bet kā ir? Protams, pat kailajām kurmjžurkām nu ir skaidrs, ka Krievija kaŗo ar Ukrainu, lai gan krievi visu laiku apgalvo, ka nekaŗo. Bet kā to pasākumu uztveŗ vidusmēra Krievijas pilsonis? Arī apgalvo, ko var muldēt, mēs Ukrainā nekā nedarām — vai priecīgi plaukšķina rokas, re, kā mēs visus pārējos apkāšam, močījam ukrus, bet viņi nekā pierādīt nevar? Vai viņi priecājas, ka valsts melo, vai tiešām no realitātes attālinājušies tik tālu, ka redz tikai to, ko Kremļa stabules atļauj redzēt?

Nu, tas ir — vai krievi tagad domā, ka mežacūka ir zaķis tāpēc, ka Kremlis tā saka, un pajāt, ka tam zaķim ir ilkņi un sari? Un tad, kad Kremlis vienā brīdī atļaus mežacūku saukt par mežacūku, tad viņi tikpat pārliecinoši teiks, bet, protams, ka tā ir mežacūka! Vai tomēr viņi savā starpā priecīgi sabikstās, hehē, kā mēs viņus visus appisām ar savu pastāstu, ka mūsu mežacūka ir zaķis?

kautskis @ 11:56: Darbiņš čaklām rokām: kā uztaisīt kaŗu
Es te pasēšu pāniku, ja negribat, varat nelasīt.

Kad Krievija okupēja Krimu, kaut kur lasīju vienus pānikas sējējus, kas uz jautājumu "Kas notiks tālāk?" pavisam rāmi paskaidroja: "Apskatieties kartē. Krievija tagad iekaŗos Austrumukrainu, lai izveidotu sauszemes savienojumu starp Krimu un Krieviju." Skat, kā.

Un tāpēc man šķiet gana ticami, kad es lasu citus pānikas sējējus, kas stāsta, kā Pūķins grib saglabāt tādu iesaldēto konfliktu Austrumukrainā un uztaisīt no Ukrainas vēl vienu Moldovu. Arī tur savulaik nošķēla nost industriālo Piedņestru, un pārējā Moldova bez viņas — nu, aizbrauciet apskatīties, necik glauni jau nu nedzīvo. Turklāt Moldova, protams, nav vienīgais piemērs, tā Krievija mēdz darīt: nogriežam no lielākām valstīm mazas, izmisušas un kroplas valstiņas un izmantojam viņas, lai visu laiku piebakstītu tai lielākajai valstij — jūs te neaizmirstat, kas jums te kaimiņos dzīvo, ja.

Tas jo burvīgi strādā tad, ja nogriežamais reģions ir diezgan trūcīgs. Ja cilvēki ir pārtikuši un dzīvo labāk, viņiem ir, ko zaudēt, un viņi īsti nav sajūsmā par priekšlikumu "A davai skraidīsim pa mežiem ar kalašņikovu un šausim uz cilvēkiem, vismaz dzīvot būs interesantāk!" Viņiem jau tā ir gana laba un interesanta dzīve, paldies, viņiem to nevajag mainīt tik skarbiem līdzekļiem. Savukārt trūcīgi jauni vīrieši, kam īsti nav, ko darīt, ir īstie ļaudis, no kuŗiem vervēt šādus pa mežiem skrējējus. Viņi jau tā pie vanaga kausa mēdz pārspriest, kā visi viņus uzmet un kā tiem uzmetējiem vajadzētu iedot bietē — viņus nevajag pārliecināt, ka tā ir laba doma.

Un, tā kā Pūķins tagad par russkij mir cīnās, ir ieteicams, lai attiecīgajā reģionā dzīvotu daudz krievu. Vienkārši tāpēc, ka viņus vieglāk pārliecināt, ka visas nelaimes nāk no nekrieviem, kas krievus nīst un visādi viņiem traucē. Ir taču mazliet grūtāk nekrievam iestāstīt, kādi visi nekrievi ir slikti — lai gan ne neiespējami, kā mums pierāda Kaspars Dimiters.

Ņemiet vērā, pārtikuši krievi gan varbūt var kaut ko papurpināt par to, kā nekrievi visus močī — lai gan, ja var ticēt nesenai aptaujai, lielākā daļa cittautiešu sevi uzskata par Latvijas patriotiem, — bet viņus būs daudz grūtāk pārliecināt, ka viņiem vajag atteikties no savas pārticības un varbūt arī dzīvības krievu pasaules vārdā. Ekstrēmisms un vardarbība ir trūkuma radītas kaites, un pārticība ir drošākās (lai gan, protams, ne pilnīgi drošas) zāles pret šādām parādībām.

Nu lūk, un vai te kaut kur tuvumā ir kāds trūcīgs reģions, kur dzīvo daudz jaunu krievu, kam nav darba? Ļausim, lai atbild šis kungs. Tiem, kas nedzird krieviski, varu pačukstēt — viņš ir no Ludzas un stāsta, kā šitā te ir īstā dzīve.

Es, protams, zinu, ka mēs esam NATO dalībvalsts, pie mums nekā tāda nemūžam nevar būt vienkārši tādēļ, ka nevar būt, nekas traks taču nav noticis, tādā garā. Protams. Bet, ziniet, patlaban ir drusciņ tā, ka mums dzīvoklī stāv sešas vaļējas mucas ar benzīnu, un mēs sev stāstam, bet mums nekas nevar notikt, jo mums dzīvoklī nedrīkst ienest sērkociņus.

martcore @ 11:47: kā tas ir - pēc londonas keba iesēsties mūsu taksī ar individuālā kopuzņēmuma nosaukumu "gold taxi" un no pasaules dabas fonda logo nopizģīto pandu uz sāniem

starp citu, šo divu wwf mūžīgā jaukšana (world wildlife fund un world wrestling federation) nereti noved pie apmēram šādiem šedevriem



goddes, posting in es_shobrid_lasu @ 10:22: a

Powered by Sviesta Ciba