csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

28. Augusts 2016

dienasgramata @ 15:11: DELFI. Pusmužā divi kanādieši atklāj, ka pēc dzimšanas slimnīcā samainīti.

chimera @ 13:11: ne tik sen, gaidīdama orderus nāknedēļai, aiz neko darīt gari un plaši izrunājos kādā cibā par veļas reklāmām un iecietību, bet te tad nu beidzot ieraudzīju, par ko izrunājos :D

https://lonelylabel.com/girls

srsly? pret šito māca iecietību? man vienai rādās, ka 95% no šiem beibēm figūras ir pilnīgi normz? (sākot ar 3. bildi) kāds ar kko tādu par kko arī komplekso? esmu pārāk labvēlīga? esmu resna cūka bez standartiem? kkas cits ar mani nav kārtībā? nē, atkārtošos, kāda hrena pēc iecietības cīnītāji māca man iecietību pret pilnīgi normālām lietām? es teiktu, ka viņi cenšas iedzīt kompleksos kādu, kam to nav - sak, visu mūžu domāju, ka esmu forša, līdz ieraudzīju sevi iecietības kampaņā ;((

peacemaker @ 11:24: man te tagad ir pirmā +/- ilgtermiņa (pabeidzu 5. sezonu) football manager karjera 10 gadu laikā. sāku ar Zagłębie Lubin polijas ekstraklasē, no kurienes mani izmeta sezonas pusē par viduvējiem rezultātiem un neapmierinātību ģērbtuvē. gribēju jau atmest ar roku, bet tad darbu piedāvāja Miedź Legnica 1. līgā. viņi bija nesliktā pozīcijā, tāpēc piekritu. pirmajā sezonā tiku ekstraklasē, tagad nupat izcīnīju 2. vietu ekstraklasē un pirmoreiz spēlēšu eirolīgā. pagājušosezon biju ceturtais, bet kausu paņēma komanda zem manis, tāpēc netiku eiropā.

kas dīvaini: skatītāju skaits joprojām ir zemākais ekstraklasē, pat pēc tam, kad četras sezonas pēc kārtas spēlējam daudz labāk nekā gaidīts. ar katru sezonu tas arī lēnām samazinās. ja nebūtu balvu fonda un sponsoru (tie man dod visvairāk visā ekstraklasē!?), vispār naudas nekam nepietiktu. vēl wtf: vadība pēc šīs sezonas teica "jūsu darbu vērtējam kā apmierinošu". jā, aha, es apsteidzu Lech, Legia un Lechia - man arī šķiet, ka apmierinoši, ne?

bet labi. tagad pirms jaunās sezonas ir trīs miljoni transfēriem (2x vairāk nekā esmu iztērējis visās tajās 5 sezonas kopā) un 2+ reižu lielāks algu budžets. pat nezinu, kur to likt, jo visas pozīcijas ir puslīdz normāli nokomplektētas, bet nekur nav superstāra. varbūt paņemšu pāris jaunos megatalantus, kas jau tagad var nākt uz maiņu, lai noklātu pāris pozīcijas, kur pamatsastāvā ir 30+ gadnieki.

alzo, ir forši skatīties, kā aug tavā klubā piedzimis puisis. man tagad jau pusi no spēlēm pamatsastāvā iznāca džeks, kurš parādījās pēc pirmās sezonas. un viņš vēl augs.

ā, un labākais pirkums laikam bija pussargs Mihails Travņiks, par kuru viensezon iztērēju gandrīz visu transfēru budžetu (~300k), bet viņam vidējais reitings bija 7.8, kamēr otram labākajam kaukur pie 7.2. protams, ilgi nenoturēju, pēc pusotras sezonas aizgāja uz austriju par 1,1 miljonu, tagad spēlē La Liga.

martcore @ 12:21: vienmēr zviedzu no šīs dziesmas
I would like to live in Sweden
When my work is done
Where the snow lies crisp and even
'Neath the midnight sun

Safe and clean and green and modern
Bright and breezy, free and easy
Sweden, Sweden, Sweden, in Sweden

I am gonna live in Sweden
Please don't ask me why
For if I were to give a reason
It would be a lie

Tall and strong and blonde and blue eyed
Pure and healthy, very wealthy
Sweden, Sweden, Sweden, in Sweden

I'll grow wings and fly to Sweden
When my time is come
Then at last my eyes shall see them
Heroes everyone

Ingmar Bergman
Henrik Ibsen
Karin Larsson
Nina Persson
Sweden, Sweden,Sweden
In Sweden

chimera @ 10:37: mīlīgi (suvenīrs no purvciema)



chimera @ 10:02: pēc 22 km kāju pēdas vnk atteicās locīties (wtf) un 6-7 km pirms galapunkta gājienu nācās pārtraukt, šņuk.

anonymous @ 01:15: Labi gan, ka Latvijā nav IKEA veikalu. Bija jau piemirsies, bet tā ir elle.

anonymous @ 01:00: Drošās stirnas
No ziņām:
Puisītis apmaldījies mežā un nakti
pavadījis kopā ar stirnām


Rīgas prefektūras 5. iecirkņa
Jaunciema nodaļā vakarā ieradusies
ciema iedzīvotāja Cvetkova un ziņoju-
si, ka no pagalma pazudis viņas 2 g. v.
dēls Voldemārs. Pienācis vakars, bet
zēnu nevarējuši atrast, kaut gan ve-
cāki kopā ar kaimiņiem pārmeklējuši
plašu apkārtni. Māte lūgusi policiju
nākt palīgā. Iecirkņa priekšnieks Pein-
bergs devis rīkojumu vairākiem kārtī-
bas sargiem doties bērnu meklēt. Palī-
gā nākuši arī Cvetkova darbabiedri
no Mīlmaņa kokzāģētavas un skolēni.
Meklētāji ar lākturiem klīduši pa Jaun-
ciema mežu. Rūpīgi pārmeklēta tuvā-
kā apkārtne, jo domājuši, ka mazais
zēns nebūs varējis tālu aiziet. Taujāts
visās mājās, pārmeklētas akas, baido-
ties, vai zēns nav tajās iekritis. Vecā-
ku uztraukums arvien pieaudzis. Pret
rīta pusi viens no zēna meklētājiem
Stepans Siņicins, braucot uz divriteņa,
ap 4 km no Cvetkovu mājām pie Lapu
purva ieraudzījis no meža izlēcam 3
stirnas. Siņicins nokāpis no divriteņa
un devies pāri grāvim mežā uzmeklēt
stirnu guļvietu. Šai brīdī meklētājam
ne prātā neienācis, ka tuvumā varētu
būt pazudušais zēns. Viņš tādēļ bijis
loti pārsteigts, kad mazo Voldemāru
ieraudzījis netālu no ceļa sūnās izka-
sītā stirnu guļvietā. Tā vēl bijusi silta,
kas norādījis, ' ka aizbēgušās stirnas te
vēl nesen gulējušas. Zēns,pārguļot nakti
pie stirnu sāniem, nemaz nebijis nosa-
lis. Viņš gan bijis pilnīgi aizsmacis, jo
dabīgi, ' ka viņš mežā ilgi raudājis un
saucis palīgus. Domā, ka zēns, izejot
no pagalma, ieraudzījis kādu stirnu un
devies tai pakaļ. Tā viņš aizklīdis tālu
prom un nogurumā saļimis mežā, kur
tam piebiedrojušās drošās stirnas." Jaunākās ziņas, 1939. gada 24. oktobrī.

honeybee @ 00:11: Tīra, nomazgāta un sakārtota galda sajūta. (Pie maniem ģēnija cienīgajiem bardaka veidošanas paradumiem Ziemassvētki ir kudiš biežāk.)
No vienas puses, jauki, no otras puses kaut kā, nez, agorafobiski - nu tb precīzi tā skērīgā sajūta, kas pārņem dažos lielveikalos, kuros ir pārāk augsti un tukši griesti.
Atradu visādas šķiltavas, auskarus un miljons zīmuļu/flomasteru (ibo pēdējā laikā bija izstrādājies paradums, ja nevar atrast vecos, nopirkt jaunus, un likt iekšā tajā pašā bardakā).


Redzēsim, cik dienas šitais statuss kaut cik saglabāsies.

27. Augusts 2016

goddes @ 23:03: Re kur te iesaka "smaržkociņus" http://klab.lv/community/pajautaa/10021776.html . Joptvaiju, ja manā mājā tos sūdus kvēpinātu pārak bieži, būtu jāizsauc vīrs ar pīpi, lai atkal normāla smarža. Kā var tiem izstrādājumiem piedēvēt NORMĀLU smaržu? Manas mājas smird pēc vecmāmiņas un korvalola, dvai piediršam?

martcore @ 17:31: ak jā, es laikam neuzrakstīju, bet varonis loukijs ir pabeidzis savas piecus gadus ilgstošās universitātes studijas un atgriezies vēl gudrāks
visi ir laimīgi, pat cionisti, jo jaunajā singlā viņš viņus tur nebradā ar gumijas zābakiem, dziesma, protams, ir par bēgļiem


peacemaker @ 16:31: pīsmeikers klausās 2016.2 - tagad mixcloud


trekliste )

kaukau, posting in pajautaa @ 17:02: Kur Rīgas apkārtnē var salasīt pīlādžus un aronijas? Pamestas mājas, vai arī varbūt kāds pats neēd savā dārzā augošos?

indulgence @ 13:44: digitalizētie vācu avoti Krievijas arhīvos
Russisch-deutsches Projekt zur Digitalisierung deutscher Dokumente in den Archiven der Russischen Föderation

Tags:
barbala @ 11:34: fokusgrupas, psihosomatika, et al
Ja nu liekas, ka brutālas kļūmes notiek īpaši izsmalcinātos apstākļos vai iepriekš glauni izshēmojot- tad nē.
Vienkārša, parasta, priecīga nepadomāšana, jo kāpēc gan padomāt?
Katra atsevišķi, visiem kopā. Meitenes žēl, bet ne jau viņa kļūdījās.

Es pēdējos gadus dzīvē vados pēc principa, ka labāk ir teikt “jā”, nevis “nē”, jo tu nekad nezini, kādas iespējas dzīve piespēlēs, un vairums pieredzes mūs dara tikai skaistākus, krāsainākus, gudrākus un stiprākus. Tā nu es savā vasaras brīvībā piekritu kādam projektam. Maznozīmīgas haltūras man ik pa laikam piespēlē dažādas modeļu aģentūras, pārsvarā tās ir kaut kādas ārzemju reklāmas, nevienam neinteresējošas modes skates Latvijā, vai vēl visādas nebūtiskas aktivitātes, kas kalpo kā papildus ienākumu avots. Long story short – īpaši neiztirzājot kas un kā, piekritu dīvainas izcelsmes ANO un DDB veidotam sociālas ievirzes reklāmas projektam par bēgļu jautājumu. Tā kā sākotnējā informācija mums tika dota gaužām skopa, respektīvi, piedāvāts piedalīties fokusgrupas diskusijā par aktuālu tēmu, es nedomājot piekritu. Man, kā erudītai personai, tas šķita, kā tāds atsvaidzinājums šajā sfērā, kur parasti tava seja ir simtreiz svarīgāka, nekā viedoklis. Neko daudz gan par reklāmas projekta tēmu, gan realizāciju man neteica, bet doma, ka varēšu pavērot, kā mani kolēģi strādā un iegūt papildus ienākumus, man šķita saistoša. Īpaši neanalizējot savas rīcības sekas, piedalījos izcili tendenciozas diskusijas filmēšanā, pēc tam fiksā fotosesijā, un skrēju tālāk savā vāveres ritenī, lielā mērā aizmirstot par šo faktu. Realitātē, raibi savāktajai publikai viedokli neprasīja, uzdeva jautājumus, jau zinot, kādām jābūt atbildēm, parādot fotogrāfijas ar tumsnējas dabas personu, uzdodot jautājumu – “šie cilvēki ir dzīvi, vai tu gribi, lai viņi mirst” – nē, ziniet, jā, es gribu, lai bērni, kucēni un neaizsargātas sievietes mirst. Reālais viedoklis par šo komplicēto mūslaiku situāciju – bēgļiem, teroristu grupējumiem, apdraudēto veco Eiropu, karu un citiem ar to saistītiem tematiem, nevienu neinteresēja. Kā jau jebkura reklāmas projekta gadījumā, aģentūrai tika dots mesidžs, kas jebkādiem līdzekļiem tad nu ir jāiebaro sabiedrībai. Tāpēc dēvēt to par fokusgrupas diskusiju būtu gaužām muļķīgi. Kad pēc laika man draugi sāka sūtīt vēstules ar manu portretbildi no Rīgas pieturām, TV ekrāna un citiem kanāliem, sapratu, ka projekts ir izvērties daudz plašāks, nekā būtu domājusi. Kad pamanīju milzīgi negatīvo ažiotāžu, sev svēti nosolījos, ka nelasīšu ne rakstus, ne delfu komentārus, lai nepiesārņotu savu prātu ar viedokļiem, kas realitātē nav saistīti ar mani. Jo arī Loreal šampūna modele neatbild par to, ka kādai no šī šampūna izkrīt mati. Es gan pilnībā uzņemos atbildību par pašas pieņemtajiem lēmumiem, mācos no savām kļūdām, jo ziniet ir tik grūti līgani pāriet no meitenes, kas visam teica “nē” un baidījās no dzīves izaicinājumiem, uz sievieti, kas visam saka “jā”, kas mīl dzīvi līdz tās kodolam. Ja tu kusties, vienmēr sanāk sasisties…

No https://pretruna.wordpress.com/2016/08/26/kad-dzive-norauj-stopkranu/

unpy @ 10:14: Nedaudz par diskrimināciju.
Nu, jā, vakar nedaudz izdzirdētā kristiešu saruna mani drusku izsita no sliedēm, nevaru aizmirst. Jūs taču zinat, ka esmu viens no tiem idiotiem, kurš uz pasauli skatās no sava mazā draugu un paziņu burbuļa iekšpuses - piemēram, allaž esmu izbrīnīts, ja dzirdu par kaut kādu diskrimināciju dēļ kaut kādām tur štrunta pazīmēm(protams, zinu, ka tā notiek, ziņas un cibu lasu, bet allaž tie šķiet kaut kādi baisi izņēmumi, ne likumsakarības) un te piepeši izdzirdu, kā ģimene novēršas no kāda tikai tālab, ka šis cilvēks(ļoti apzinātā vecumā, starp citu) ir nolēmis kļūt par kristieti un, piezīmēšu, cik saprotu, ne tādu pārāk karojošu kristieti, lai gan no "normālo" kristiešu viedokļa pilnīgi noteikti par sektantu:) Nu, labi, it kā ģimene novērsās un dikti protestēja tikai kādu laiku, dēļ kā arī kristīgi pozitīvais stāsts, bet tomēr.

A jūs te par bēgļiem.

kisswithafist, posting in pajautaa @ 10:12: autoskola
Šogad šis jautājums vismaz pēc tagiem vēl nav uzdots (un komūnas meklētājs, kā izrādās, nestrādā), tāpēc:

Iesakiet, lūdzu, autoskolu Rīgā. Nevis tīri rozā taisnstūrīša iegūšanai, bet lai iemāca justies droši un pārliecinoši uz ceļa. Vai Drošas Braukšanas Skola ir visai augstās cenas vērta? No kā noteikti būtu jāizvairās?

Paldies :)

Tags:
unpy @ 09:41: Ceturtdaļigauņa piezīmes.
Ir 27. augusts. Beidzot izdomāju pabaudīt vasaru, uzprasījos ciemos pie draugiem uz nosacītiem laukiem(nu, labi, daļēji viņi paši vainīgi), sēžu tagad pļavas vidū, lēnām malkoju viskiju, graužu saulespuķu sēklas un priecājos par saulaino laiku, kamēr namatēvi aizbraukuši visādās darīšanās.

Šī ir lieliska diena jau tagad un labi zinu, ka ar katru brīdi paliks arvien lieliskāka.

26. Augusts 2016

french_mime, posting in pajautaa @ 23:49: Kā lai padara istabu, kurā iepriekšējais iemītnieks mēdza pīpēt, atkal normāli smaržojošu?

vistu_zaglis @ 21:34: Pat nemēģināšu aprakstīt sajūtas, kādas pārņem, kad tu dienas nogalē izej no mājas beidzot izvēdināt galvu, jo tev izmisīgi vajag malku svaiga gaisa, padomāt par savu dzīvi sadirsto un velto, austiņās Juno Reactor hujārī Labirintu visā savā skaļumā un ļaunumā, un tu nogriezies ap meža stūri un tur redzi kārtējā seriāla vajadzībām uzcelto dekorāciju pilsētiņu visu nahuj liesmās. Vienīgajā ātri noklikātajā bildītē nepateikt, bet laikam episkākais skats, kādu man izdevies savām acīm raudzīt.



Piesēdu netālu esošajā Kamerkrogā uz alu, fonā nebeidzamas sirēnas, helikopteri, no gaisa slinki birst pelni, brrr.

Powered by Sviesta Ciba