csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

31. Marts 2020

indulgence @ 13:45: par bēgļu cunami
Iešāvās prātā, kā šobrīd klājas bēgļu jautājuma ekspertiem? Pēc "bēgļu krīzes" masu histērijas medijos un soctīklos prognozēm šobrīd Eiropai bija jau jābūt nogrimušai moru jūrjā.

Tags:
indulgence @ 13:40: rausītis
Pasaka par rausīti nav nekāda pasaciņa, bet gan vēstījums par cilvēka dzīves iniciācijas posmiem:
1) atstāt savus vecūksnīšus vecākus - jo katram zināms, ka pēc 30 gadu sasniegšanas priekšā tikai nāvīte, - un iziet pasaulē, sākot socializēties ar vienaudžiem, atrodot savu vietu to hierarhijā (sastapšanās ar zaķi);
2) teorētisko zināšanu minimuma apgūšana skolotāju uzraudzībā (sastapšanās ar vilku);
3) satapšanās ar brutālu spēku, tupumu un netaisnību darbā, priekšniecības veidolā (sastapšanās ar lāci);
4) un kā individuālās dzīves fināls - laulība (sastapšanās ar lapsu).

Tags:
chimera @ 10:33: šodien tiku līdz treniņam, kur trenere hanteļu vietā izmanto griķu pakas, samazinot/palielinot svaru.

30. Marts 2020

zivs, posting in pajautaa @ 21:22: mūzikas teorijas privātstundas
Kāda ir normāla stundas likme, ar ko rēķināties par online privātstundām/konsultācijām mūzikas teorijā pamatskolniekam (solfedžo)?

dienasgramata @ 09:37:

"Gulēju labi un piecēlos vēlu, desmitos. Dažkārt esmu gana dumjš un saēdos asu ēdienu ar mērķi pārbaudīt, vai manas reproduktīvās spējas ir iznīcinātas vai nav. Izdarīju to vakar un dabūju caureju uz visu dienu. Man vajadzētu censties uzbudināt savu miesaskāri pēc iespējas mazāk."

Ļevs Tolstojs 1852. gada 30. martā

29. Marts 2020

honeybee @ 20:17: Citās ziņās, aizgāju tātat šodien uz Maximu, kamēr izvēlos roku krēmu, tikmēr sāk skanēt Goodbye, my friend, it's hard to die

Ļoti cītīgi pūlējos neapsmieties (also viena no manām mīļākajām pusaudzības dziesmām, tas ir tas, kā tu zini, ka es REĀLI vecs, kad tavas pusaudzības mīļākās dziesmas atskaņo bloody maximā)

Tagad visu dienu skan galvā

Mūzika: Seasons in the sun
telefontubbie, posting in pajautaa @ 19:28: Pārtikas piegāde ārpus Rīgas un tuvās Pierīgas
Sveiki, vēlos uzzināt pieredzi ar pārtikas pasūtīšanu internetā un tās piegādi ārpus Rīgas un tuvās pierīgas. Pagaidām atradu tikai dažus ekoveikalus, bet tie noderētu tikai tad, ja galīgi neko citu nesanāks. Atradu arī "Augļu serviss",šķiet OK, bet tur relatīvi maza izvēle.
Varbūt ir vēl kādas idejas, pieredze? Ar "Nuko" negribētu ieberzties.

EDIT 30.03.2020 : Pēc ilgām pārdomām pasūtīju no Augļu servisa, šodien salasīja pasūtījumu un solīja piegādāt rīt pa dienu. Gan jau, ka nākošreiz mēģināšu kaut ko citu, jo man garšo dažādība. Tās novadu kartes ar vietējām z/s un uzņēmumiem, kas piegādā specifiskākus vai laukos radītus ēdamos/dzeramos izskatās arī labas. Paldies visiem par atbildēm!

honeybee @ 16:31: KOPŠ TEVIS NAV

šopavasar
viss ir jauns
un es to (pie)redzu no jauna

zilsniedzītes

par kurām es nerakstu tev
par kurām es ļoti uzsvērti
nerakstu tev

Tags:
indulgence @ 12:36: kad čaklīšus nekontrolē
Interesanti lūkot, kā tie bažibožuki mācās attālināti. Priekš manis mazs pārsteigums, ka tie lielākie slinķi mājās apjoma ziņā strādājuši krietni vairāk, savukārt labinieki mēģina izšļūkt cauri ar vienu paviršu teikumu atbildē.

Aizdomas, ka visa sāls fōnā, proti, slaistus vecāki ņem priekšā un pārbauda, ko tad šis pa dienu kladē ierakstījis, bet labinieku vecāki dzīvo pārliecībā, ka atvase ir čakla un visu lieliski izdarījusi - nemaz neapskatās uz rezultātu.

Tags:
dienasgramata @ 11:26:

"Tas ir apbrīnojami, cik daudz atrodas lietu, ko darīt mājā, vienalga, jaunā vai vecā mājā. Un kaut kāda iemesla dēļ man patīk visus šos sīkos remontus un uzlabojumus paveikt pašam. Jocīgs skopulīgums mani pārņem, kad par slikti izdarītu darbu kādam jāmaksā divdesmit pieci dolāri, ja tikpat slikti to pašu varu izdarīt es, tikai īsākā laikā. Turklāt es varu improvizēt, bet lielākā daļa cilvēku to nevar. Iedodiet man kasti ar visādiem koka un metāla štruntiņiem, un es no tā varu pagatavot praktiski jebko. Un tas nav tikai skopulīgums. Man patīk to darīt. Tas man sagādā sava veida apmierinājumu. Nupat es esmu izdomājis, kā sakārtot puķu podus vecā cepuru tureklī, ko savulaik nopirkām. Domāju, ka mans izgudrojums ir brīnišķīgs, turklāt man tas bija jāizgudro, un es nedomāju, ka jebkuram cits kas tāds būtu ienācis prātā. Tas sniedz man baudu, ticiet vai nē. Un, kad tas ir pabeigts, atradīsies vēl kaut kas, ko vajadzētu izdarīt. Taču tagad man ir jābeidz domāt par izgudrojumiem un jādodas atpakaļ pie savas grāmatas."

Džons Steinbeks 1951. gada 29. martā

28. Marts 2020

svari, posting in pajautaa @ 17:30: Narvesen
Kā un vai tagad strādā Narvesen?

dienasgramata @ 12:02:

"Vakar nomira Arnolds Benets, un tas mani skumdina vairāk nekā es būtu domājusi. Apburoši patiess cilvēks, lēnīgs un nedaudz neveikls sadzīvē, labvēlīgs, apdomīgs, laipns, vienkāršs un tāds, kurš apzinās savu vienkāršību, nedroši taustoties un meklējot pēc kaut kā augstāka, panākumu lutināts, nereti sāpināts, kvēls, baudkārs, neciešami prozaisks, taču cieņpilns, apmāts ar rakstīšanu, taču pieņemts sabiedrībā, slavas un greznības aizgrābts, taču joprojām naivs, vecais muļķis, egoists, ko dzīve apžēlojusi tā kompetences dēļ, literatūras veikalnieks, kura jūtīgumu pārklāj biezi tauki, pārticība un kāre pēc atbaidošām Ampīra stila mēbelēm. Šīs ir tās lietas, kas man ik pa brīdim ienāca prātā šorīt, kad piesēdos pie savas dienasgrāmatas, atcerējos arī viņa apņemšanos rakstīt 1000 vārdus ik dienu, to, kā viņš vakar aizjoza, lai to darītu, un sajutu skumjas par to, ka viņš vairs nekad neapsēdīsies un nesāks metodiski pierakstīt noteikto lappušu daudzumu saviem skaistajiem, strupajiem strādnieka pirkstiem."

Virdžīnija Vulfa 1931. gada 28. martā

indulgence @ 09:01: par globālo solidaritāti
Man tomēr šķiet, ka šitais “tagad katrs pats par sevi” ir krietni pārspīlēts sociāldarvinisma relikts dažu ļaužu apziņā. Jā, Minhene uzspļāvusi Berlīnes lēmumiem un slēgusi savu teritoriju, ignorējot federālo retoriku. Jā, NATO vadība mazgā rokas nevainībā (roku mazgāžana pandēmijas apstākļos ir ļoti svarīga), atstājot katras dalībvalsts drošību tās pašas ziņā. Taču ja palūkojam sīkumus, tad redzam visai plašu aktivitāti, apejot valstiskās un virsvalstiskās vadības struktūras. Ķīniešu mediķi ierodas Itālijā bez kādiem starpvalstu līgumiem. Vācieši pārvarējuši pirmo nedēļu paniku un vienā mirklī paveikuši pirms tam neiedomājamo, proti, vietu skaitu reanimācijā, 25 000 pret 5000 vēl pirms pāris nedēļām. Pie tam uzņem arī Francijas un Itālijas pilsoņus (pēdējos ved ar lidmašīnām). Un tas bez kādas atskatīšanās uz Berlīni – Drēzdenē nolēma palīdzēt, t.i. “Saksijā”, nevis “Vācijā”. T.i. man aizdomas, ka vērojam nevis grūstošu paneiropisko solidaritāti, bet gan to, ka šādai solidaritātei nav nepieciešamas birokrātiskā aparāta dzirnas Briselē, Strasbūrā, Parīzē un Berlīnē. Tās pat ir bremzējošas, tāpēc aizvien vairāk ignorētas. Interesanti, kā būs tālāk.

Tags:
ulvs @ 05:37:

27. Marts 2020

martcore @ 14:46: interesanti, kā izskatīsies brīdis, kad valdība nolems paziņot par vīrusa darbības oficiālajām beigām
droši vien tribīnē uzkāps Prezidents, lai tāds pateiktu, nu, viss koronai ir žopa, mēs tā nolēmām

un cilvēki uzreiz sāks atgūt to, kas bija viņiem tik ilgu laiku bija liegts dēļ ierobežojumiem:
apskaut un skūpstīt kaimiņus uz nosvīdušajām pierēm;
sabiedriskajā transportā nevis turēties pāris metru atstatumā, bet uzreiz sēsties citiem pasažieriem klēpī;
visu vakaru no vienas rokas otrā pārlikt naudas banknotes;
nemazgāt rokas nedēļām;
no ofisiem vispār nelīst ārā un verst peregāru virsū apsargam, kas mēģina jūs izdzīt no turienes;
utt

26. Marts 2020

svesinieks @ 23:48: #MājstrādeUnIzolācija
Rit home office trešā nedēļa.
+ Darbā ir tāds labs ritmiņš. Darbu var pamiksēt ar nestrādāšanu, pastaigu vai kko citu. Strādāt (ne)patīk aptuveni tikpat ļoti. Bet visi rakstu darbi nenoliedzami iet labāk. Mainījusies arī spēka dinamika. Pirms ārkārtas situācijas liekas, ka visi (mani tai skaitā) bija zemajā startā, lai vajadzības gadījumā virzītos uz izeju, citiem darbiem vai NVA. Jāatzīst, ka šajā situācijā starp kolēģiem redzams acīmredzams prieks, par to ka ir darbs un daži jauni projekti pie apvāršņa. Palikt karantīnā un lockdownā ar darbu no mājām, no finansiālā un profesionālā viedokļa ir ievērojami patīkamāk, kā cerot uz visiem valsts atbalsta pasākumiem.
+ Sanāk labāk ēst un mazliet ietaupīt naudu.
+ Lai arī darba ir tikpat daudz, kopumā bez visiem klātienes pasākumiem ir mierīgāk, vismaz sajūtu ziņā. Liekas, ka arī klientu pusē ir tāds zināms miers, jo daudzi nestrādā ir izolācijā un rokas neaizstiepjas, līdz mūsu bakstīšanai.
+ Liekas, ka ārkārtas stāvoklis ļauj izdarīt daudzas lietas, kurām trūkst saņemšanās. Gan mikro līmenī, bet jo īpaši makro līmenī, pēkšņi visu var izdarīt elektroniski un attālināti, var nopublicēt periodiku, neiznīcināt kontrabandas alkoholu, pārbīdīt nodokļu maksājumus (un ierobežot pašvaldības šajā jomā), īstenot daļu mācību attālināti, uztaisīt budžeta risinājums medicīniskajām iekārtām un individuālās aizsardzības līdzekļiem. Liekas, ka tad push comes to shove normatīvā ietvara zobrati kļūst ievērojami elastīgāki.
+ Ilze Dobele ir tas ko ltv un panorāma bija pelnījusi. Visi pārējie newscasteri ir suboptimāli.
+ Uz visas panikas fona ļoti labi var iemācīties novērtēt to, kas svarīgs - ir forša sieva, vecāki pie labas veselības, draugi elektroniskās saziņas platformās, darbs, maize uz galda un jumts virs galvas. Pārējo tomēr var piedomāt klāt.
+ Ir sajūta par to, ka valstij šajā situācijā rūp tās pilsoņi. Visa repatriācijas programma, informācijas par ierobežojošajiem pasākumiem, runas par atbalsta programmām u.tml. Pats sevi neuzskatu par establišmenta entuziastu, bet es iedomājos situāciju, kur ar mums neskaidras situācijas brīdī runātu un lēmumus pieņemtu, piemēram, KPVLV partijas zieds. Es pat domāju, ka populistiem ir sava, visai nozīmīga vērtība, bet šobrīd priecājos, ka viņi nav pie varas vismaz, ne tā vienpersoniski.

- Nenormāli uzvelk visi ļaudis, kas aicina šo izolācijas laiku izmantot pašizaugsmei un "mirklim ar sevi". Jebal, man pa lielam nekas nav mainījies tikai ekrāns citā vietā un virtuālajā mītiņā bikses ir optional, bet manai kolēģei, kurai ir divi bērni mājās, kuri paralēli home office aug un attīstās. Viņai tas noteikti nav mirklis sev. Domāju, ka arī tiem cilvēkiem, kuri palikuši bez darba (nedod dievs no melnās vai pelēkās ekonomikas), šis nav goddamn mirklis, lai apgūtu jaunu hobiju, vai noskatītos kādu Dailes teātra izrādi. I mean, es labi saprotu, ja ir saprātīgi uzkrājumi vai trekna slimības lapa - šis var būt arī patīkams laiks, bet liekas, kaut kā aizvainojoši, ka cilvēkiem, kuri turpina kult savā vai kunga rijā vai arī domā par to, ko liks uz galda kāds "eksperts" saka "šis ir laiks apstāties dzīves ātrajā skrējienā, zīmēt mandalas un iemācīties veidot mežģīnes".
- Uzvelk arī mediju un soctīklu panika. Es ceru, ka tas ir tikai tāpēc, lai iespējami daudz cilvēku uztvertu to nopietni un ievērotu vismaz minimālus piesardzības pasākumus, nevis tāpēc, ka doomsday hype mediju patēriņa tendences. Man liekas, ka noteikti ir cilvēki, kuri reāli domā, ka ir pilnīgā dirsā un tūlīt metinās ciet daudzdzīvokļu māju durvis un raks masu kapus. Un kamēr tas rezultējas cimdu un masku valkāšanā un roku dezinfikcijā, tas pat ir vērtīgi. Bet nav grūti iztēloties kādu, kurš var izvēlēties izkāpt no vilciena pirms tas piestāj gala stacijā.
- Uzvelk videomateriāli no ārzemēm, kur cilvēki stāvu 2 km rindās, lai varētu pulcēties masās un kauties dēļ tualetes papīra. Bļe, ok dēļ ēdiena, fine - ir jābūt piesardzīgam. Bet nē dēļ, god damn tualetes papīra.
- Ir mazliet bail, par to, kā izskatīsies ekonomiskā un darba tirgus situācija pēc tam, kad viss šis būs beidzies. Nedz mūsu darba sniegtie pakalpojumi, nedz individuālās kompetences, mīksti izsakoties, nav pirmās nepieciešamības. Kāds, sarunas karstumā, varētu pat teikt, ka ražojam tā pēc būtības nevajadzīgus, bet diezgan glītus papīrus, kurus nepieciešamības gadījumā var eleganti pavicināt pa gaisu. Lockdownam ieilgstot es ļoti negribētu konkurēt pēckrīzes darba tirgū ar savu bālo biroja ķermeni, absolūti lietišķo darba pieredzi un politolodziņa izglītību. Negribu dzīvot arī sabiedrībā, kur liela daļa nevar atļauties pamatlietas.
- Dzīvesveids ir tāds pensionārīgs. Mosties, strādā, izej pastaigā, sagaidi mājās kaķi, paskaties televizoru, varbūt saņemies pamācīties klavieres vai pavingrot un ej gulēt. (rinse & repeat). Taisnību sakot, gan nevarētu teikt, ka pirms tam bija, kkāds rokzvaigznes dzīvesveids, bet mājstrāde ļauj to ierauzīt kaut kā vēl košāk.
- Ziemas sezonas laikā kāds uzlauza šķūnīti un nopizģīja sievai ričuku. Esiet modri.









 
 


martcore @ 23:25: es nekādu masku valkāt netaisos
plāns ar plastmasas zaķa masku aplaupīt bērnu pasauli jau sen kā ir izsapņots
bet reigana maskas man nav
vienīgais, varbūt kādam ir kāds pazīstams metinātājs

martcore @ 21:02: mana mēneša populārākā grupa - pissed jeans
(starp citu, sXe / vegan apoloģēti, ja pareizi atceros)


klibaa_egle, posting in pajautaa @ 19:06: Datorserviss Rīgas centrā
Vai varat lūdzu ieteikt labu datorservisu Rīgas centrā? Portatīvais ik pa laikam pārstāj lādēties.

25. Marts 2020

rkktzd @ 23:20: a speculative philosopher who was also considered a thinker and a dreamer, and, by his wife, an idiot

Powered by Sviesta Ciba