csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

22. Maijs 2015

indulgence @ 12:42: manuprāt gaumīgs tetovējums uz ciskas - meituki var nošpikot


Tags:
kautskis @ 11:41: Uzzīmē Muhamedu
Kopš esmu uzaudzējis gaŗu bārdu, man parādījusies jauna izklaide: sabiedriskās vietās tā uzkrītoši lasīt islāmisku lasāmvielu. Īpaši jautri bija lidmašīnā. Protams, neviens nebrēca, bet ļoti ilgi noskatījās gan.

Šovakar es braukšu uz Valmieru ar vilcienu, un man planšetē saliktas rokasgrāmatas jaunajiem ISIS cīnītājiem. Ļoti ceru, ka ceļojums izvērtīsies aizraujošs gan man, gan ceļabiedriem.

martcore @ 11:12: kā pareizi atzīmē mums draudzīgos emuāros, cibā beigušās aktuālās tēmas, kurās lietotāji viens otru sūtītu nahuj
ingmārs ar aizmigušajiem kristiešiem neskaitās
tādēļ mūsu nākotne, acīmredzot un visdrīzāk sakņojas reālpolitikas apspriešanā

teiksim, dooorainītis no antikristu flanga uzdod plebejiem diezgan skaudrus jautājumus
kurus es nedaudz pārfrāzēšu šādi

kāda huja pēc mani būtu jāuztrauc, kas būs nākamais latvijas prezidents? es taču viņu nevēlu. a ja es viņu nevēlu, viņš uz mani nahuj neattiecas. mani drīzāk būtu jāuztrauc, kāpēc es pats nevēlu latvijas prezidentu. tāpēc, ka esmu tupā pelēkā tauta un biedri zvērudārzā zin labāk?

chimera @ 10:04: ohhh, kādi vēl miera ielas svētki, ja tepat rajončegā notiek zvejas ielas svētki ar teātra izrādi-performanci "bomzis" by kauguru amatierteātris "vīzija", virves vilkšanu, groziņiem un zaļumballi "zvejas-dejas" (spēlē "divi no vecdaugavas"). laipni lūgti.

Tags:
chimera @ 09:23: when i have to translate a joke sajūta, protams, vēl joprojām ir tāda

,

toties kad ir iztulkotas fakin 43 lappuses ar jokiem vienā laidā, jūtos kā xena warrior princess. pasakaini. visspēcīgi. zajebisj.

Tags:
unpy @ 04:44: Kā īsinu laiku.
Tajos brīžos, kad laukos nepļauju zāli vai neskaldu malku. Iepriekšminēto nedaru gandrīz nekad. Nu, lūk, tajos brīžos...pārdomāju pateikt, kauns.

texti @ 22:20: Guntara Rača lekcija "Kā nopelnīt naudu, sarakstot hitu?"
Uz Guntara Rača meistarstiķi par to, kā sarakstīt skaistu hitu, bija ieradušies astoņi cilvēki. Šis cipars, pālī apgāžoties, kā zināms, simbolizē bezgalību. Ja kas, portālā Facebook savu dalību bija apstiprinājuši 110 ļaudis. Šķiet, ir īstais mirklis atklāt daudziem, kas vēl nezināja - uzspiest "Iešu" uz, ķipa, ņirdzīgu pasākumu, ja neplānojat to apmeklēt, nav asprātīgi. Ir jāatbild par saviem vārdiem - gan ikdienā izteiktiem, gan skaistā hitā izdziedātiem.

Lekcija tika iesākta ar īsu ieskatu runča Rača daiļrades vēsturē. Pirmā dziesma tapusi kopā ar Ainaru Virgu ceļā uz pāli, tāpēc tās nosaukums palicis ierakstīts vēstures mēslainē. Otrā ieturēta klasiskā Joy Division eksistenciālismā un tikusi nosaukta par "Tev šodien atļauts pakārties". Ar laiku Račs gan sapratis, ka dziesmu rakstīšana nav tik vien tāda jautra izklaide kā pakāršanās, bet arī - smags un neapmaksāts darbs. Šajā brīdī pārstāju žāvāties, jo beidzot sākam runāt par galveno - proti, naudu. Runcis Račs neslēpj, ka mēs, skaļi palasot lielāko daļu viņa dziesmu tekstu, varētu no smiekliem apgāzties un pārsist galvu. Tomēr vārdi ir labi, ja mērķis tiem labs, un hitu par sliktu mērķi nenosauksi. Vai tu zini, kas ir hits? Tas ir hits...

Račs vērīgi norāda, ka vairākos no publikā sēdošajiem ir sazīmējis mūziķus un dziesmu autorus. Tā kā esam tikai astoņi, es šausmās sastingstu - līdzīgi kā skolā, kad gripas epidēmijas patukšotas klases rindās tiek meklēts kāds, no kā pieprasīt mājasdarbu, un tev nav izpildīts. Ja nu meistars ņem un mani izsauc pie tāfeles! Šajā brīdī, šaudot acis šurpu turpu, pamanu, ka publikā ir kāds kungs ar marihuānas lapiņām izrotātu lakatiņu. Viss skaidrs - mākslinieks. Tālāk Račs sāk runāt par pasūtījumiem. Vispār tas nav nekas slikts, jo arī Bēthovens gribējis kādu Vīnes desiņu uzkost, tāpēc rukājis pēc karaļu un citu pāķu pasūtījuma. Tomēr ir pasūtījumi, kurus arī Račs gatavs par jebkuru cenu pasūtīt dirst - piemēram, ja "Latvijas gāze" liek sacerēt pantiņu, iekļaujot tajā uzņēmuma nosaukumu. Tā kā man, ņemot vērā jaunās dzīvesvietas specifiku, tas ir aktuāls temats, kladītē neviļus uzmetu rindas: "Ko tev dot var galdauts un vāze, ja istabu nesilda Latvijas gāze?". Nelielam atslodzes brīdim piedāvāšu Pita Andersona viedokli par šo tēmu:

https://www.youtube.com/watch?v=ybURnk0bHhU

Esot tikai viens augsta ranga komponists, ar kuru runcim Račam pagaidām nav izveidojusies sadarbība - Juris Kulakovs. Nesen, esot vieglā buržuāziskās filozofijas marasma varā, abi sprieduši, ka tas arī nav vajadzīgs. Tālāk uzzinām galveno, kas nepieciešams īstam hitam - kruta, atmiņā paliekoša atslēgas frāze un patskanis uz garās nots. Izcils piemērs ir meklējams dziesmas "Dzelzsgriezējs" piedziedājumā "Dzelzs-grie-zēēēēēj". No svaigākajām apvienībām uzķert šo maģisko formulu izdevies grupai "Sound Poets" dziesmā "Kalniem pāri". Ne man spriest, jo arī hitu meistara Eda Šīrana koncerta laikā es patvērumu meklēju Aminatas dvēselē, bet, manuprāt, izcili garlaicīga dziesma. "Prāta vētras" jaunajā albumā šāda frāze esot tikai viena, un to pašu viņi bezkaunīgi nospēruši no runča Rača galvas: "Es būšu tavā pusē, kad lielgabali klusē". Apbrīnojami, kā latviešu mākslinieki ir spējīgi tik trāpīgi reaģēt uz politiski saspīlētiem procesiem. Tomēr puiši vēl jauni, viss vēl priekšā. Arī par frāzēm es neņemos spriest, jo mana literatūras skolotāja mēdza domrakstu burtnīcās švīkāt niknus "frāžaini", bet atslēgu atrast ir svarīgi. To es zinu no personīgās pieredzes, jo mums ar EK nesen bija pazudusi pagalma atslēga uz miskasti. Tas radīja situāciju, kurā lielāko daļu virtuves grīdas klāja stikla pudeļu plūdi, un nevarējām tikt pie plīts, lai uzceptu ikrīta omleti.

Pienāk brīdis, kad runcis Račs nosauc sava spējīgākā pēcteča vārdu (lasīt mūža balvas pasniegšanas tembra estētikā): "Tas ir dzejnieks, par kura vārdiem ir vērts aizdomāties, tas ir cilvēks, kurš augstāk par visu vērtē iespēju būt oriģinālam. Dāmas un kungi, tas ir Ingus Bērziņš". Tas nozīmē, ka man atkal laiks šausmās meklēt patvērumu Aminatas dvēselē, bet Māris Melgalvs kapā apgriežas kājām gaisā. Tikmēr runcis Račs sāk iesaistīt savā performancē publiku, jautājot, kas latviešu mūzikā ir tāds, ko ar uguni neatradīsi citur pasaulē. Mākslinieks ar marihuānas lapiņu nimbu vikipēdijā lasījis, ka tā ir akordeona izmantošana rokmūzikā, kas atspoguļojas arī pāris "Bet bet" dziesmās. Es tomēr uzskatu, ka "Bet bet" daiļrade drīzāk pielīdzināma metāla žanram, bet Zigfrīds Muktupāvels ir mūsu pašmāju Sids Višess. Izrādās, viss tomēr ir sarežģītāk nekā izskatās, jo vienīgais mūsu pagaidām zināmais džokers pasaulīgajā kāršu kavā ir latviešu valoda, bet otra (jo džokeri vienmēr ir divi) meklējumos Račs pavada katru savu nomoda stundu. Šajā sakarā kopīgi sākam apskaust Zviedriju, jo viņiem ir izdevies izsisties ne tikai ar tādu sliktā angļu valodā dziedošo šlāgergrupu kā ABBA, bet arī - dizainu, kriminālliteratūru un Dolfu Lundgrēnu. Stulbie sociķi.

Tālāk aizrunājamies par duetu "Sandra", kurus runcis Račs nevēlas saukt par vientiešiem, jo te nav nekāds Harijs Poters un filozofu akmens, un mēs, visi tautieši, esam vienlīdzīgi. Uzzinām arī pāris pikantu stāstu no mūzikas nozares beksteidža. Piemēram, Ainars Virga un Uldis Marhilevičs savām melodijām pa vircu, lai dziesmu tekstu autors labāk saprastu garās un īsās notis, uzdziedot tādus jēdzienus kā: "Bļaģ, pīzda, nahuj, johaidī, ārprāts, dirsa". Kļūstot jau tik tuviem, seko negaidīts atklātības mirklis, un runcis Račs paziņo: "Būsim godīgi, mēs kādreiz dzīvojām Padomju Savienībā". Publikā iestājas stindzinošs kapa klusums. Lai kaut kā atvēsinātu nokaitēto atmosfēru, sākam pārrunāt, ar ko atšķiras dzejnieks no dziesmu autora. Saprotu, ka šeit ir āķis, un runcis Račs vienkārši vēlas noskaidrot, cik labi pazīstam viņa daiļradi, jo viņš taču pats dziesmā "Dievs tevi mīl" jau sniedzis atbildi uz šo jautājumu: "Dzejniekam vārdi nav jāmeklē". Turpretim dziesmu tekstu autoram tie jāprot sameklēt starp garajām un īsajām notīm.

Lekcijas beigās Račs, ne vaibstam nenoraustoties, atzīst, ka nekad nav sacerējis tekstus hip hopam. Domāju, ka tur nav, ko kaunēties, jo parasti tak hip hopa džeki paši sacer savas rīmes. Jo pārsvarā tas ir vienīgais, ko viņi vispār var demonstrēt, bet, ja uzradīsies kāds ar izteiktām vokālām dotībām, tad gan - taisnā ceļā pie Guntara Rača!

P.S. Paralēli mācību procesam tālrunī sarakstījos ar mīļoto, kuru iedvesmoju šādām gejas rindām:

"Es mācos, kā vien spēdama.
Skumstu pēc tevis un kaut kā ēdama".

Mūzika: Coolio - Gangstas paradise
Tags: , , , , , ,
martcore @ 01:27: attiecībā uz to, vai un kāpēc vajag klausīties eirovīzijas popmūziku
mana mīļākā sonic youth dziesma ir tunic, dziesma par no anoreksijas mūžībā aizgājušo the carpenters dziedātāju karenu kārpenteri (man vienmēr tirpas skrien pār kauliem no šī i feel like i'm disappearing / getting smaller every day / but i look in your eyes, i'm bigger every way)
varu saderēt, ka te visi ir dzirdējuši abbu, un tikai pāris cilvēki ir dzirdējuši the carpenters
kas ir eirovīzijas muzons nevis kvadrātā, bet kubā, pie tam katra dziesma ir absolūts čempions

martcore @ 00:19: klausos taga visus eirovīzijas kontestantus
nespēju noticēt, ka esti ir tādu herņu aizsūtījuši, valstī pagrimums!

upd: mēģinu atrast savu favorītu, pusi jau noklausījos - mūsu dziesma pagaidām toč labākā

upd2: kā teiktu vienradzis par dolāra kursa izmaiņām, esmu ahujā. ko dara austrālija eirovīzijā?

upd3: krievietei gagarinai laba dziesma, ar kādu var droši piļīt uz vismaz bronzas medaļām. bez tam vienīgā jūtami izklausās pēc 80-o popa

upd4: izraēla jau kuro gadu ir lieliska. tiešām teicama

upd5: kā malta spēj uzražot tādus nereālus daudzumus ar garlaicīgām dziedātājām. tur taču cilvēkiem profesijā un vispār valstī jau būtu jāsāk beigties

upd6: piekrītu up, anglija ļoti čoina pēc idejas. tur gan nav piedziedājuma, kur visi var kaukt līdzi

upd7: vārdsakot, uz tik draņķīga fona mums ir reālas iespējas vēlreiz atvest uz šejieni starptautisko geju-ģeogrāfu biedrību

martcore @ 00:09: popmūzikas ziņā eirovīzija ir tipa lēnām izgājusi no neandertālisma un pievērsusies moderniem aranžējumiem
lūk, par to, vai tas ir labi, es neesmu pārliecināts
tāpēc, ka tagad tas viss sāk izklausīties pēc rihannas singlu c-pusēm
neandartālismam tomēr bija savs šarms
nu bet mums vienmēr viss būs slikti

a kas attiecas uz aminatas dziesmu, nu, to var lejuplādēt aifonā bez briesmīgām htoniskām sekām, kā bija pirms tam

21. Maijs 2015

dienasgramata @ 20:50: DELFI. Šovakar izšķirsies Latvijas liktenis.

unpy @ 19:01: Mežacūka, mežacūka, tu man gauži nodarīji.
Ar patiesu interesi izlasīju rakstu par mežacūku apkarošanas plāniem pilsētās. Interesanta dzīve sagaida rīdziniekus un pilsētas viesus. Gara acīm redzu ikrīta skatu kaut kur Purvciemā. Agrs. Kādi pieci no rīta. Garām aizdudina tīģera mēslu kaisāmā mašīna. Tad gar stūri aizslapstās manāmi bažīga mežacūka. Viņai nopakaļ lavās vīru brigāde, tiem šaujamie ar klusinātājiem. Burvīgi.

porcupine, posting in hanna_beedz @ 16:04: Profesore (!) Gunta Ancāne: "Nedzemdējusi sieviete nevar izjust šo sirds jautājumu, kas tas ir – māte, bērns, vecāki."
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/ancane-olsunu-ziedosana-ir-sirds-jautajums-14098439

unpy @ 14:56: Kālab?
Uz vecumu, kā jau tas pienākas, arvien vairāk slīgstu bērna prātā un atmiņā ataust jautājumi, uz kuriem bērnībā parasti tika atbildēts ar bārienu vai pērienu. Šeit tomēr novākusies prātīga un zinātkāra publika, gan jau, ka kāds zin atbildi uz jautājumu, kālab tieši Rainis tiek bez ierunām uzskatīts par visu laiku dižāko latviešu dzejdari. Kālab?

kautskis @ 13:08: Otrs lielākais gada notikums
Vēl mani ļoti aizkustina, ka LTV, reklamējot savu prezidenta vēlēšanu apskatu, atļaujas paziņot "Latiņa uzstādīta augstu". Nē, dārgie draugi, latiņa nav uzstādīta augstu, latiņa ir nolaista ļoti, ļoti zemu. Pēc preža Bērziņa prasības pret nākamo valsts prezidentu sarukušas līdz "ir pulss" un "spēj pateikt dažus saprotamus teikumus." Ja vēl patrāpīsies kāds, kuŗu negribēsies saukāt par prezi — nu, burvīgi, programma izpildīta ar uzviju.

martcore @ 12:04: sk. seriālu the ubreakable kimmy scmidt, lietotājs fxp ļoti laicīgi atgādināja
written by tina bossypants fey

ļoti awww
par desmit sekundēm, kurās jebko var izturēt, vareni smējos

kautskis @ 10:50: Gada notikums
Latvijas prezidentūrā iezīmējas viens vienkāršs likums: jo skaļāk Latvijā brēc, ka šis nu gan ir megapasākums, kas noteiks lielas lietas, jo mazāka nozīme šim pasākumam ir. Pavei, pirms kāda laiciņa megapasākums bija eirozonas finanšu ministru tikšanās, kas tika pasniegta ar tādiem virsrakstiem kā — es citēju — "Rīgā izšķirs Grieķijas likteni. Un eirozonas likteni." Kā zināms, pasākuma augstākais punkts bija kopīga Jāņa Varufaka sunīšana, savukārt ne Grieķijas, ne eirozonas liktenis ne tuvu nav izšķirts arī pēc mēneša.

Šodien Rīgā notiek kārtējais pasākums, kas ļoti uztrauc ļaudis Latvijā un galīgi neuztrauc ļaudis ārpus viņas. Piemēram, Eiropas jaunais labākais draudziņš Aleksandrs Lukašenko šo pasākumu neuzskata par lietderīgu pagodināt ar savu klātbūtni, Azerbaidžāna ir pārāk turīga, lai satrauktos par šādiem sīkumiem, bet Ukrainu un Gruziju pasākumā visvairāk interesē bezvīzu režīms, nevis padomi, kā būt eiropeiskākām. Tas gan nenozīmē, ka nevar (vismaz kaut kādā mērā) īstenoties tas skaistais sapnītis par gudro un viedo Latviju, kas savām mazākajām postpadomju māsām sniedz vērtīgus padomus par Eiropas vērtību ieviešanu dzīvē. Arī mums galvenās Eiropas vērtības ir Eiropas naudas saņemšana (tiesa, īpaši raiti ar viņas paņemšanu mums neveicas, bet pat ar savām līkajām roķelēm mēs esam gana daudz sarausuši) un bezvīzu režīms (Latvijas labākā īpašība jau ilgu laiku ir tā, ka no viņas ir ļoti viegli aizbraukt), kamēr tādas muļķības kā, teiksim, iecietība pret citādi domājošajiem mēs varam atstāt pūstošajai Gejropai.

Tiesa, pasākumam ir interesantāka puse, kas nez kāpēc netiek pārlieku atspoguļota. Piektdien pasākumā ieradīsies arī uzvaras spārnotais Deivids Kamerons, lai svinīgā gaisotnē izstāstītu, kā Eiropai vajadzētu uzvesties, lai Lielbritānija viņā paliktu. Ievērojiet smalko humoru: Ukrainai Eiropa mācīs, kā viņai jāuzvedas, lai tiktu Eiropā, savukārt Lielbritānija Eiropai mācīs, kā jāuzvedas viņai. Protams, Deivida eiroskeptisms, gluži kā viņa jaunatklātais naids pret migrantiem, ir nožēlojama mērkaķošanās pakaļ Naidželam Farādžam (un, godvārds, šis jaunietis nu galīgi nav atdarināšanas cienīgs), bet diemžēl Lielbritānijas vēlētājiem vēl joprojām nav pielecis, ka tieši atrašanās Eiropas Savienībā un stabilā migrantu plūsma ļauj Lielbritānijai joprojām noturēties puslīdz vērā ņemamas lielvalsts līmenī.

Taču visvairāk priecē tas, ka Rīgai nu ir iespēja izmēģināt tādu drosmīgu priekšlikumu, ko es savā nodabā jau ilgu laiku esmu perinājis: kā būtu, ja Rīgā vismaz dažās vietās atļautu iet tikai ar kājām un braukt ar sabiedrisko transportu? Jāaiziet vēlāk līdz Akmens tiltam apskatīties, kā tieši tas izskatās dzīvē — jo kad vēl Rīgā var redzēt tiltu bez sastrēgumiem?

martcore @ 10:40: latvijai vajadzētu ginesam pieteikties par garāko novembri pasaulē

barbala @ 09:45: us and them


chimera @ 09:07: par vecu nosauca!!

braucot uz mājām ar 5. tramvaju*, pāris rindas tālāk sēdošie kodēji, kas devās pie igora turpināt banketu, visbeidzot nonāca arī pie manas personas apspriešanas. vai es esot vai neesot skaista. tā kā uz izsaucieniem: ģevuška! nereaģēju, sāka minēt. pirmais cerīgi bilda: волосы красивые, значит, красивая. otrais noņurdēja: да уродка наверняка**. tā tas turpinājās vēl kādu laiku, līdz pirmais tomēr sadūšojās atnākt mani apskatīt, lai pa visu tramvaju noaurotos: чё гонишь, красивая! не девушка, ЖЕНЩИНА!

*ieteicams maršruts, kad gribas izvirtības, zaļumu aiz loga un sastrēgumu iztrūkumu. brauc līdz galapunktam (mīlgrāvis), aizej līdz lēdurgas ielas pieturai uz viestura prospekta un brauc ar to, kas nāk pretī. maršruta ilgums ar visu pārsēšanos - minūtes 50.

**cilvēks vispār bija pesimists pa dzīvi, secinot pēc iepriekšējām sarunām par politiku, transportu un to, ka nav kur pamīzt.

Powered by Sviesta Ciba