csm

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

3. Decembris 2016

dienasgramata @ 00:12: "Arī teātros beidzamā laikā bieži vien atļaujas kaut ko tādu runāt, ko teātrī nevajadzētu runāt," "Vakara Ziņās" citēts Pauls.

2. Decembris 2016

mako @ 22:42: Uhhhhhhhhh
http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/rigas-ratslaukuma-egles-iedegsana-ieklust-ginesa-rekordu-gramata.d?id=48253281


+1000 karmai idejas autoram.

martcore @ 20:39: es tā saprotu, ka bārnsa grāmatu par šostakoviču visi jau ir izlasījuši

mako @ 18:16: Buratino
Citāts no grāmatas, kuru pašlaik lasu:

– Ее звали Ефросиньей, творческим псевдонимом было Жаннет, а проституток тогда именовали «мальвинами». И граф Толстой… красный граф Толстой в своей сказке «Золотой ключик» нарывался на серьезные неприятности, если иметь в виду, что в образе Пьеро он выводил Блока… Получается, что его возлюбленная – проститутка. Я бы за такое морду набил… Неужели вам ничего такого на вашем филфаке не рассказывали, Севочка? Карабас – Мейерхольд… Нет?

Interesanta informācija...

stramford, posting in es_shobrid_lasu @ 12:21: Hard-boiled Wonderland and the End of the World

+audiogrāmata iekš failiem
savs skaistums ir


kautskis @ 13:15: Gribu
Vai kādam no jums ir piena pudeles korķis (vai varbūt drīzāk vāciņš)? Nu tāds vintāžīgs priekšmets, ar kuŗu varēja aizvākot vintāžīgas piena pudeles. Labprāt tādu nopirktu.

PS Nē, tas nav nuostaļģisku apsvērumu dēļ.

ulvs @ 11:19: Nāciet uz Židrūna konci šovakar Liepājā, "Ideju bodē" . Es gan neticu, ka šeit kāds ir no tās puses. 

ulvs @ 10:25: good citizen
Kasieris pirmo reizi mūžā izdeva 20 centus vairāk (nevis mazāk).
Es pagriezos atpakaļ un pateicu, ka viņš ir kļūdījies. Un atdevu veikalam piederošo (jo, saprotams, viņa dzīvē šis kases iztrūkums var izraisīt lielākas problēmas, nekā man guvumu).
Tikai ārā sapratu, ka šai īpašībai arī katram ir sava cena. Ja es būtu bomžalkāns, es būtu savācis tos 20 centus uzreiz. Ja būtu es, tad es būtu savācis, ja tur būtu, nezinu, man gribas ticēt, ka vismaz vairāki eiro. Pieci.

zzk, posting in pajautaa @ 09:51: pārrakusi interneta laukus visos virzienos - tomēr vēršos pie Jums, cibiņi..
kur Rīgā var iznomāt auguma lelles?
priekšstata gūšanai - skatīt zemāk ievietoto saiti.

http://augumalelles.lv/lv/project/lido-kostimi-talismani-auguma-lelles/

unpy @ 09:25: Par samodificēto.
Poll #20887 Cienīgi lēnīgais, durstīgi dzēlīgais un ģenētiski modificētais
Open to: All, results viewable to: All

Tavs viedoklis ir, ka

View Answers

no pārtikas ar ĢMO jāturas pa gabalu
16 (30.2%)

pārtika ar ĢMO ir nekaitīga
26 (49.1%)

pats muļķis
11 (20.8%)



indulgence @ 08:10: par trendu mākslā un kultūrā
Godīgi atzīstu, ka no mākslas un kultūras nekā nesaprotu. Gluži vienkārši tāpēc, ka nesaprotu.
Nu piemēram, ja pirms gadiem (daudziem) mēs ar kursabiedriem no kroga rōzā nokrāsotā ķerrā stūmām tikpat iereibušas kursabiedrenes uz Ķīpenes kojām, tad paši to uzskatījām tikai un vienīgi par studentisku jautrošanos. Šodien kāds attapīgākais tādas zirgošanās organizēšanai pat dabūtu KKF grantu un kritiķu atsauksmes par "spožu performanci".
Tā subjektīvi šķiet, ka ir sasniegts zināms slieksnis un viss ir iebremzējies un iestājusies zināma stagnācija: nekas jauns netop, uz rokas pirkstiem zemē, kur katrs otrais uzskata sevi par kultūras dzīves sastāvdaļu, var ko interesantu sastapt. Vairums spēj tikai taisīt rimeikus par jau bijušo. Tad nu nekas cits neatliek, kā ļauties šī brīža trendam "provocēt" un "pārsteigt" (iesaku pievērst uzmanību šai diagnozei izstāžu anotācijās: ja kritiķi ko gvelž par "provokatīvo mākslinieku", tātad kārtējais šokētājs... Un ne ar jaunu stilu, spožām prasmēm un tehniku - jo to vienkārši nav, - bet kakājot uz skatuves, sitot krustā beigtas žurkas, ieliekot dīvānā skeletu un izstādot, vai augstajā modē par modeļiem slimus cilvēkus izvēloties. Jo izpausties autoram gribas, talanta radīt ko nebijušu pietrūkst, bet uz rūpnīcu iet par virpotāju nepavisam negribas. Tas ir normāli. Šādi stagnācijas periodi cilvēces vēsturē bijuši cik uztiet. Pastagnē kādu gadsimtu un nāk kāds ģēnijs, kas atrauj korķi vaļā.

P.S. Kā jau norādīju, nekā no mākslas un kultūras nesaprotu, t.i., kam lemts rāpot, tas nespēj lidot.

Tags: , ,
ulvs @ 02:10: PrettyLights
Iepatikās (reibuma stāvokļos uzrunājoši) muzačka. Kvalitatīvs popiņš. 1.. 2.

1. Decembris 2016

martcore @ 22:05: gada galvenā intriga, kurš preses izdevums pirmais nāks klajā ar atklāsmēm, ka donalda trampa īstais uzvārds ir kaut kāds finkelšteins un viņam tēvocis dzīvojot odesā
ko tur daudz smieties, harijam poteram sākumā arī neviens īpaši nepievērsa uzmanību, thh

vistu_zaglis @ 14:41: Driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails, just driving in nails

chimera @ 14:31: vienu reizi man mikriņā piepisās ar iepazīšanos tips parastais (viegli iereibis, botās un pārliecināts par savu šarmu; ļauni parasti viņi nav, traucējoši gan). tak pats beigās nebija priecīgs un atsēdās krietni nostāk, jo izrādījās, ka a) esmu ļoti runīgā un sociālā noskaņojumā, b) man ir ārkārtīgi skaļa balss, c) es neaizvērdamās stāstīju, kā es šodien biju rīgas mošejā un ko es tur labu redzēju.

atcerējos šo atgadījumu, jo pēdējos pāris mēnešus esmu tādā stāvoklī nepārtraukti.

vistu_zaglis @ 13:28: K/f "Arrival" gan priecēja, gan vīla, nē nu kā, tu skaties ekrānā un nespēj izskaidrot, kāpēc organisms visu laiku mēģina pārslēgties "skudriņas skrien" režīmā, atjēdzies tikai pie beigu titriem, ka autors šim kreatīvam tak ir misters Vilenēvs, nu tas, nu, kurš mums ahujenno k/f "Sicario", jā, biedri, jā! iekš "Arrival" ir viss tas, kas mums patīk, skaņa, attēls, atmosfēra, mēs varam pāris minūtes skatīties, kā nosēžas helikopters, un nevis garlaikoti žāvāties, bet uh!, wow!, kruta!, jā, tur brīnišķīgi ir viss, kam vien būtu jābūt brīnišķīgi, skaistuma un atmosfēriskuma līmenis zaškaļivajet.

Un vēl mēs varam iekšēji priekā palēkties brīdī, kad Luīze uz tāfeles uzrasē vienu triviālu teikumu un paskaidro visas iespējamās problēmas šī teikuma saprašanā, mēs varam uzgavilēt, ka jā, jā!, tāpēc mēs te nācām!, bet tad saprast, ka tas arī viss. Pati galvenā sižeta līnija, kura būtu šo padarījusi par gada attapīgāko kino, ir palikusi aizkadrā. Nē nu labi, tas, kas nācis viņas vietā, ir, lai arī sākumā kaitinošs, tak tomēr negaidīts un interesants. And yet, and yet, kļūda bija sacerēties mazliet par daudz.

Taču nepārprotiet, draugi, k/f "Arrival" ir labākais eiliēnu kino, ko mums šī pasaule ir dāvinājusi kopš "District 9", nopietni, ejiet, draugi, ejiet, neko negaidiet, neko par viņu nelasiet, ejiet, tas ir brīnišķīgi labs ķinis, tieši tāds, kādu mēs to vēlamies.

Garastāvoklis:: I've got just one flaw
Mūzika: Rob Dougan / Open Sore
indulgence @ 10:52: 2 urbānā leģenda par kīnō taisīšanu
Tālajā 1981. gadā nu jau sen aizsaulē aizgājusī Rīgas kinostudija filmēja savu pirmo nopietno TV seriālu "Ilgais ceļš kāpās". Nu un, ja nemaldos, 4. sērijā, bija ainas, kur Vācijas armija, skanot pūtēju orķestra maršam, zābakus rībinot soļo pa Vecrīgas bruģi. Filmēšana notikusi pie Sv. Pētera baznīcas.



Tā nu soļo "vācu zaldāti", zilpelēkajās uniformās, spožām pogām un ķiverēm, kameras dūc, orķestris spēlē - viss notiek, - te piepeši vienā no ēkām, kas blakus tagadējam Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejam, atveras jumta mansarda lodziņš, pa to izsvempjas vecs, vecs večukiņš, paltu galvu kā pieneņpūku, izstiepj uz ielas pusi rokā mazu sarkanbaltsarkanu karodziņu un kliedz, cik nu trīsošā balstiņa ļauj: "Es zināju, ka jūs atnāksiet! Es zināju!!!"

Filmēšana paralizēta, skatītāji, kā mūsdienās mēdz teikt, "šokā", uzreiz pāris vīri pelēkos vadmalas svārkos metas iekšā mājā un jau pēc pāris minūtēm vācu armijas sveicēju ievelk atpakaļ tā miteklī. Kā viss beidzās, nav zināms, taču tā kā tas bija 1981., nevis 1951. gads, ceru, ka aprobežojās ar to, ka atņēma karodziņu, vecos "Tēvijas" numurus, norāja un vecīti palaida, lai dzīvo atlikušos gadus mierā.

P.S.
Stāstīja man to viens kamrāds, kurš, dzīvotams Audēju ielā, kā puika tur grozījās, ar lielu interesi vērodams, kā notiek kīnō filmēšana.

Tags:
indulgence @ 10:43: 1 urbānā leģenda par kīnō taisīšanu
Tālajā 1969. gadā filmēja "Pie bagātās kundzes" par dzīvi 1920. gadu otrajā pusē – Lielajā depresijā. Pienāca brīdis, kad jāfilmē scēnu, kurā galvenie varoņi pērk meičai kurpītes. Tā kā tajos laikos paviljonos filmēja maz, priekšroku deva darbam dabā, tad nu sarunāja Vecrīgā apavu veikalu, kuru dekoratori pārveidoja līdzīgu 1. republikas laika veikaliem, salika skatlogā apavus, cenas latos.



Ierodas kinošņiki no rīta filmēt, bet tur pie veikala kareivīgu sievišķu rinda pa 4 kvartāliem – deficīts veikalā "izmests"!!! Bezmaz jāsauc miliciju (tā laika policijas nosaukums), lai padomju sievišķiem iestāstītu, ka viss domāts tikai lai atainotu "pūstošo kapitālismu", nevis lai padomju sievietes tiktu pie sapņu kurpītēm.

Tags:
kautskis @ 10:43: Nuostaļģija vairs nav tāda, kāda bija
Ziniet, es neiešu uz jauno Zvaigžņu kaŗu nolējumu. Es pat gribētu, lai viņš izgāžas un jaunus nolējumus vairs netaisa, lai gan tas noteikti nenotiks. Un, ja tā padomā, Episode I nemaz nebija tāds sūds, pat ar visu Džār Džāru Binksu.

Paskaidrosim sīkāk. Kā jau gudrs, skaists un veiksmīgs jaunietis, kam patīk sava dzīve un kas skatās nākotnē ar drošu skatu, es neaizraujos ar nuostaļģiju. Jo kas gan ir nuostaļģija? Labākajā gadījumā tās ir patīkamas atmiņas par aizgājušiem laikiem, kas silda sirdi un raisa smaidu. To es spēju saprast, uz savu pagātni labi atskatīties bez naida. Bet nuostaļģija rada atkarību: tīkamās sajūtas gribas vēl un vēl, un arvien lielākās devās. Pamazām pāriet vēlme meklēt kaut ko jaunu, jo ir tik mīlīgi ieritināties pagātnes silto sajūtu groziņā. Un tā pamazām mēs nonākam pie nuostaļģijas tās vissliktākajā izpausmē: pārliecības, ka viss labākais jau kaut kad ir bijis, un mums atliek vien cerēt uz šo zelta laiku atkārtošanos.

Protams, viss atkarājas no devas, "alle Dinge sind Gift und nichts ist ohne Gift, allein die Dosis macht es, dass ein Ding kein Gift ist" (piebildīsim, nespēja nonākt līdz šai patiesajai apskaidrībai arī ir būtiska mūsdienu cilvēces bēda, bet par to citreiz). Tak tagad cilvēce nuostaļģiju ir ne tikai salietojusies, bet pārdozējusi. Mēs vārtāmies krampjos renstelē ar putām uz lūpām un pārgrieztām acīm, un rokā mums nodevīgi rēgojas nuostaļģijas adata. Bet, kamēr mums vēl ir nauda, gādīgie nuostaļģijas dīleri dod mums arvien jaunas devas, neskatoties uz to, ka mums acīmredzami ir ticis stipri par daudz.

Jo atziņa, ka viss labākais jau ir bijis, nozīmē, ka cilvēks ir vien soļa attālumā no klīniskās nāves. Viss, cauri, dzīve beigusies. Dzīve bez cerības nākotnei paliek par nedzīvojamu sūdu, kur nuostaļģija vairs nesniedz eiforiju, bet kādu laiciņu ļauj justies normāli (gluži kā vispār ar narkotikām, kad medusmēnesis beidzies un sākusies skarbā atkarība).

Par ko Episode I tik ļoti gānīja? Pirmām un galvenām kārtām par to, ka tā nebija gana līdzīga pārējām trim filmām. Bet tā bija Episode I labākā īpašība. Ja gribat nuostaļģiju, var tak viņu smelties pa tiešo no pirmavota -- sēdiet, skatieties oriģinālo triloģiju un līksmojiet kā evoki Episode VI beigās. Episode I centās uztaisīt jaunus Zvaigžņu kaŗus, nevis atkārtot veco, un tas ir atzinības vērts.

Un kāpēc cilvēkiem patīk Episode VII? Tāpēc, ka tur ir tieši tas, kas bija, tikai makten uzprišināts. Kā īpaši artisanāli uztaisīts žigulis ar alumīnija virsbūvi, sildāmiem beņķiem un automātisko kārbu tiem, kam patīk žiguļi, bet nepatīk rūsa, auksta pakaļa un ātrumu pārslēgšana. O, skat, arī tagad visu var tāpat kā agrāk.

Neuzķerieties, tie ir māņi. Nav iespējams divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē. Pat ja tu esi uzcirties uz mata tāpat kā pirmoreiz, kad kāpi upē, sper tos pašus solīšus un sajūsmā brēc -- uh, šitas nu gan ir kā vecajos laikos, -- upe jau sen ir aizplūdusi tālāk un tikai tu kā muļķis vēl izliecies, ka nekas nav mainījies.

Turklāt tā nav nevainīga izklaide. Evolūcijas gaitā izdzīvo tie, kas veiksmīgāk spēj pielāgoties jauniem apstākļiem. Eiropai ar Amuriku ir noveicies, ka apkārt pārējie arī slīgst nuostaļģijā, daži pēc PSRS, citi pēc 7. gadsimta. Bet tie, kas spēs izrāpot no siltā pagātnes groziņa un atzīt, kuŗā gadsimtā viņi dzīvo, aizies nuostaļģētājiem gaŗām dziedādami. Nav ne jausmas, kas tie varētu būt, taču ķīnieši būvē rīsu vārāmos katlus ar bluetooth. Ievērojiet, nevis īpaši artisanālos čuguna vārāmos katlus pēc senām amatnieku tradīcijām, bet viedtālrunim pieslēdzamus pašvārītājkatlus ar bluetooth.

Ja es būtu kādas rietumvalsts vadonis, es bažītos. Vai ļoti cerētu, ka tam Āfrikas imigrantam, kas grib mūs aizvest uz Marsu, izdosies viņa nākotnes plāni. Jo viņam vismaz tādi ir.

mako @ 10:00: LIKTA
Vai kāds no Cibiņiem nav LIKTAS konferencē pašlaik? Varam kafiju kopā iedzert...

Powered by Sviesta Ciba