Crème Brûlée

Vakar pa dienu bija tik jauks laiks, ka sagribējās pabūt svaigā gaisā. Izdomāju pabraukāties ar riteni. Auksts, jā, bet nav jau tik traki. Es braucu gar kādu labības lauku, kur tagad, protams, vairs nav labības, taču tur ir sadīguši sasētie ziemāji. Liels, zaļš lauks! Tas izskatījās tik superīgi. Un tā vidū tāds nepieaudzis koks, apaļš, bez lapām. Bet apkārt viss zaļš. Vienkārši.. Ko es ar to gribu teikt? Ka arī rudenī ir dzīvība! Viens pamiris kociņš tāda zaļuma vidū ir neievērojams.