| 10:33p |
pazemība, paļāvība, pacietība. ir tik grūti būt pazemīgam, paļāvīgam, pacietīgam, ja draugi novēršas, ja viņiem pēkšņi vairs nav vajadzīga tava sabiedrība, ja viņiem vienalga, kur tu esi, ko tu dari. jā, tas sāp. ļoti, bet tas pāries, jo, ja Tu, Kungs, tā gribi, tad lai notiek Tavs prāts, tikai, lūdzu, palīdzi man nenocietināt sirdi, neturēt sevī aizvainojumu lai tad, kad viņi nāk atpakaļ es viņus sagaidītu ar mīlestību un prieku
es zinu, ka neviens cilvēks nevar aizlāpīt to lielo tukšumu, kas ir kaut kur manī, ka tās slāpes pēc mīlestības neviens nevar apdzēst, bet reizēm tik ļoti gribas siltumu blakām. plecu, uz kura paraudāt, kādu ar ko noskatīties labu filmu, kādu, kuru mīlēt līdz neprātam. kādu uzticamu, labestīgu, vienmēr saprotošu. kādu tādu kā tu, Jēzu, tikai ar ķermeni. cilvēku. draugu un mīlestību |