Dariishu shon trakas lietas. Nez, ja nu kaadam tas nepatiks? Visticamaakais, ka tas nepatiks tikai man... aj, nevermind (Nirvana) :D

Nokrita uz spilvena
Viena skaista, mirdzoša pērle

Atradu to uz tavas sejas kūstošu,
Gaistošu karstumā

Manas vēsās rokas aizbaidīja
Vienu skaistu, mirdzošu pērli

Manā logā mēness
Tavās acīs pērles

Tev vēl nav jāceļas
Zvaigznes rietēs no rīta

Šobrīd manā logā mēness
Sirdī zogas nokritusī pērle

Tev nav vienalga par mēnesi
Tu nepieļautu sauli, ja varētu

Es esmu tikai tā starp citu..
Neskatoties ne uz ko!

(c)CS

Negribot, tu pasauci mani
Gribēji teikt, ka gaidīsi
- Es tevi... laidīšu iekšā
Pieklauvē, kad atnāksi

Negribot, es ielauzos tevī
Aizmirsu pateikt, ka neklauvēšu
- Piedod, saule,
Neskaties, es raudāšu

Negribot, tu iekriti sevī
Vēlējies redzēt, ka smaidīšu
- Es tevi... sarūgtināju,
Bet tu nepieklauvēji

Es esmu ielauzusies tevī
Un netieku laukā
Un nav man vairāk nekā
Jo negribot, tu iekriti sevī

(c)CS

Es to visu nogrūdīšu melnā maisā un noslēpšu tajā skapī, kurš nemaz nav mans. Varbūt tad es spēšu aizmirst? Nē! Nejau aizmirst, bet vienkārši nedomāt. Kaut kā muļķīgi sanāk, time after time tu kā duma rīkojies identiski. Vienmēr tas viss izgraužas cauri melnajam maisam un rēgojas pa skapja, kurš nemaz nav mans, pavērto druvju spraugu. Es zinu, ka pati nekad nekad neaiztaisu tās durvis kārtīgi ciet, jo zinu, ka vajdzēs kaut ko tur pameklēt, kaut ko, kas šķiet nepieciešams nākotnei.

Kā lai noslēpjās? Varbūt pašai ielīst melnā maisā? Kurš mani iecels skapī? Un vai tur būs tas, ko man šobrīd vajag?