| A.B. |
Jan. 30th, 2009|05:37 pm |
|
Mans mīļotais kungs, nebaidies, nekusties, klusē, neviens mūs neredzēs. Paliec turpat, nekusties, es gribu skatīties uz tevi, daudz esmu uz tevi skatījusies, bet tu nebiji mans, tagad tu esi mans, netuvojies, es tevi lūdzu, paliec turpat, mums ir vesela nakts, un es gribu uz tevi skatīties, tādu es tevi vēl neesmu redzējusi, tavs augums ir mans, un tava āda, aizver acis un glāsti sevi, lūdzu, ja vari, never vaļā acis, un glāsti sevi, tik skaistas ir tavas rokas, tik bieži esmu par tām sapņojusi, tagad gribu uz tām skatīties, man patīk skatīties, kā tās slīd pa tavu ādu, vēl un vēl, lūdzu, turpini, never vaļā acis, es esmu tepat, neviens mūs neredzēs, es esmu tepat tev līdzās, glāsti sevi, mans mīļotais kungs, glāsti savu locekli, lūdzu, lēnām, tik skaista ir tava roka uz tava locekļa, neapstājies, man patīk uz to skatīties un skatīties uz tevi, mans mīļotais kungs, never vaļā acis, vēl ne, tev nav jābaidās, es esmu tev līdzās, vai jūti? esmu līdzās un varu tev pieskarties, tas ir zīds, vai jūti? tas ir mana tērpa zīds, never vaļā acis, un tu sajutīsi manu ādu, tu sajutīsi manas lūpas, kad es tev pieskaršos, pirmās tu sajutīsi manas lūpas, un tu nezinim kur tās nolaidīsies, piepeši sajutīsi manu lūpu siltumu uz savas ādas, tu nezināsi, kur, ja vien neatvērsi acis, never tās vaļā, un tu piepeši sajutīsi manu muti, tu nezini kur, varbūt tās būs tavas acis, mana mute nolaidīsies uz taviem plakstiņiem un skropstām, tu sajutīsi, kā siltums ieplūst tevī, un manas lūpas tavās acīs, vai varbūt tu sajutīsi manas mutes pieskārienu uz sava locekļa, es pieplakšu tam un, lēnām pavērdama lūpas, slīdēšu arvien zemāk, es ļaušu, lai tavs loceklis lēnām piepilda manu muti, tas slīdēs dziļāk starp manām lūpām un piespiedīsies mēlei, un manas siekalas ritēs lejup pa tavu ādu līdz tavai rokai, mans skūpsts un tava roka, viens otrā pār tavu locekli, līdz beidzot es tevi noskūpstīšu uz sirds, jo es gribu tevi, iekodīšos ādā, kas pulsē virs tavas sirds, jo es gribu tevi, un tava sirds būs starp manām lūpām, un tu būsi patiesi mans, tava sirds manā mutē, un tu būsi mans vienmēr, ja netici, atver acis, mans mīļotais kungs, un paskaties uz mani, te es esmu, un kurš gan spēs izdzēst šo mirkli, kas pienācis, un te ir mans augums, to vairs nesedz zīds, un tavas rokas tam pieskaras un tavas acis to vēro, tavi pirksti manī, tava mēle uz manām lūpām, tu paslīdi zem manis, satver manus grunus un pacel mani, uz lēnām uzslidini uz sava locekļa, kurš gan spēs izdzēst šo mirkli, tu esi manī un kusties lēnām, tavas rokas uz manas sejas, tavi pirksti manā mutē, bauda tavās acīs, tava balss, tu kusties lēnām, bet tik dziļi, ka man sāp, mana bauda, mana balss, mans augums uz tavējā, tava mugura izliecas un ceļ mani augšup, tavas rokas tur mani ciet, triecieni manī, tās ir saldas sāpes, redzu, ka tavas acis meklē manu skatienu, tās grib zināt, cik stipri drīkst mani sāpināt, cik stipri vien vēlies, mans mīļotais kungs, tas nekad nebeigsies, vai redzi? neviens nespēs izdzēst šo mirkli, kas pienācis, tu mūžīgi atleiksi galvu iekliedzoties, un es mūžīgi pievēršu acis, un asaras ritēs no manām skropstām, mana balss tavējā, tavas rokas tur mani ciet, vairs nav laika bēgt un spēka pretoties, šim mirklim bija jāpienāk, un tas ir pienācis, tici, mans mīļotais kungs, šis mirklis nebeigsies, tas ir pienācis un turpināsies mūžīgi. Mēs vairs nekad nesatiksimies, mans kungs. To, kas mums bija lemts, mēs piepildījām, un Jūs to zināt. Ticiet man: mēs to piepildījām uz mūžīgiem laikiem. Sargiet savu dzīvi no manis. Un nevilcinieties ne mirkli, ja Jūsu laimes dēļ būs jāaizmirst sieviete, kura tagad bez nožēlas saka Jums ardievas. |
|