CALM PROCRASTINATION
Recent Entries
5/17/15 06:49 pm - Vācene:
Jaunākais dēls(5 g.v.) vakardien vīram pieklājīgi palūdza aizvērties skaistā šwābu vācu gramatikā:
"Halt dein Apfel in Mund."
5/13/15 09:37 am
Vilciens, karstums, atvērti logi, patīkama vēsma. Vasara.
Gribu uz Jūrmalu vai Vecāķiem ar vilcienu.
5/12/15 07:08 pm
Kā sevi savaldīt? Aizvērt sev muti un necīnīties par viedokli tad ja pretim stāv priekšniece?
Situācija tāda - viņa radījusi dizainu, kurš ir ļoti slikts. Es ar savu telpas un kompozīcijas iedzimto+trennēto+izglītoto aci saku, ka nav labi.
Tas dizains izjauc visu telpas kompozīciju un rada haotisku lētuma sajūtu. Tas nav tuvu gaumīgam kičam, tas ir tā, kad ir daudz naudas un nopērk
lieliskas mēbeles, bet kopā tas izskatās sliktāk nekā Ikea. Bet viņa ir sudijas īpašniece jau 20 gadus, no sociālā darbinieka kļuvusi par virtuves projektētāju.
Kā mums skolā zīmēšanas pasniedzējs teica - 90% no dizaina studentiem nav talanta un viņi nekad kebūs dizaineri. Un tad ir sociālie darbinieki, kuri diktē
kompozīciju.
Ok, es nekļūstu agresīva, pastrīdos un tad pasaku- ok, you are the boss.
Pašai savs bizness jākaļ un tad beidzot būšu apmierināta.
5/10/15 06:44 pm
Juhū, viņš uzvarēja! Savā vecuma grupā pirmais tenisā ir mans vīrs:-3 protams, lokālā mērogā 💙
5/10/15 02:05 pm
Man māmiņdienā tika ceļojums līdzi vīram uz tenisa turnīru. Varu pavadīt visu dienu tenisa klubā, uzvaktējot bērnus un atbalstot vīru.
Viņš uzvarēja vienu spēlētāju un tagad jāskatās kā būs nākošajā kārtā.
Visu dienu sauļojos, bērni neklausa un ir garlaicīgi, bet viņam to vajag! Viņam patīk, ka es skatos, cik labi viņš spēlē. Un es esmu priecīga, ja viņš uzvar.
5/6/15 10:23 am - Lasīšana:
Ļoti patīk Koelju "Sānsolis", tāpēc es to lasu ļoti lēnām. Kādas 5lpp dienā, lai tik ātri nebeigtos. Tāds ir mans ieradums ar ļoti patīkamām grāmatām. Labu grāmatu nedrīkst aprīt uzreiz vienā naktī, jo tad tā būs uzreiz cauri un cik ilgi būs atkal jāmeklē jauno aizraujošo lasāmvielu. Labas grāmatas ir kā priekšspēle - lēnām un ar baudu. Šo grāmatu es taupu un baudu jau mēnesi. Jāpasūta no interneta jau nākošā, lai paspēj atsūtīt pirms šo būšu nobaudījusi līdz galam.
Pāris reizes mūžā esmu aizraujošas grāmatas izlasījusi dienas laikā, ko pēc tam esmu ļoti nožēlojusi un vairs nekad nelasīšu ātri :-)
5/6/15 10:18 am - Nakts murgi/sapņi:
Dažreiz sapņos man ir "liebe machen" ar bijušiem vidusskolas klasesbiedriem. Ne tie puiši man kādreiz ir patikuši, nekā. vien sapnī atgriežos vecajā skolā, kad notiek skolas pavasara balle un attopos klasē ar kaut kādu puisi, kurš sapnī ir pievilcīgāks nekā īstenībā bijis.
Iespējams tā ir kāda vidusskolas trauma, kuras rezultātā man tur jāatgriežas samērā bieži sapņos, bet kāds tam sakars ar "liebe machen"? :-)
5/5/15 07:24 pm
Manas problēmas šobrīd:
Nevaru sagaidīt jauno Major Lazer albumu.
Nav ko skatīties, esam noskatījušies visas filmas un tagad skatāmies Tatort vecās sērijas.
Help
5/1/15 10:41 pm - Bērni:ģimene
Vieni no laimes mirkļiem ir tad, kad no bērnistabas atskan:"Arlabunakti, mammīte!" Un tas nozīmē, ka, yes, viņi paši iet gulēt.
Vīrs izsprucis no nedēļas nogales ģimenes lokā uz Austriju. Vecpuišu ballīte ar ekstrēmiem kalnu upju sportiem un gulēšanu teltīs, lai jau izpriecājas.
Es tikmēr esmu sataisījusi bērnu zīmējumu grāmatas ar abiem kopā.
Iepriekš bijām Alpos, pirms divām nedēļām, gribās jau atkal. Tie kalni un kalnu gaiss.
Viņš nopirka man baldriāņu ekstraktu, gadījumam, ja sanervozējos un nevaru aizmigt viena. Izdzēru tableti pirms esmu sanervozējusies, drošībai.
Arlabunakti,
4/18/15 09:34 am
Šodien braucam uz Alpiem. 3 dienu pavasaris kalnos :) bauda.
Viss ir sapakots, bērniem visi iespējamie apavi,lai dotos kalnu pārgājienā.
Svētdien vīri un bērni būs tenisā, kamēr es atslābināšu garu spa procedūrās.
Esmu ļoti saviļņojusies.
Otrdien Maria Sharapova un Agasi uzspēlēs Porsche arēnā, dabūjām ielūgumus, bet man jāstrādā. Dosies vīrs un bērni.
Bet man tā patīk Sharapova! :( nekas, es tikšu nākošreiz, viņa šeit spēlēs atkal vasarā.
4/18/15 09:16 am
Vakardien biju uz vienu konsultāciju ar ergoterapeiti. Par stīvumu parunāt. Mēs runājām par to kāpēc daži cilvēki ir tādi ķermeniski atraisīti un kāpēc es, piemēram, savu ķermeni vienmēr izjūtu kā saspringtu un esmu tāda stīva. Izrādās, ka, pirmkārt, vecākie bērni ģimenē vienmēr tādi ir. Vecāki savus pirmos bērniņus pārlieku uzpasē un cenšās bērnu ierāmēt tā, lai viss būtu pareizi. Ar otro bērnu mēs esam jau krietni vaļīgāki un saprotam, ka nekas nenotiks. Turklāt, otrie un nākošie bērni ir siltā ligzdiņā nemitīgi pasargāti no visām pusēm, kamēr vecākais bērns ir ienācis viens pats mazītiņš lielo cilvēku pasaulē. Vēlāk vecākie bērni staigā tādi stīvi un vairāk vai mazāk nepārliecināti, izjūt lielāku nedrošības sajūtu, vairāk raizējas, lai viss izdotos, vairāk iedzīvojas savā fantāziju pasaulē. Vecākie bērni biežāk kļūstot par zinātnes un inženierisko profesiju pārstāvjiem, kamēr jaunākie bērni ir radošāki un brīvāki savās izpausmēs.
To es lieliski redzu starp sevi un savu māsu, starp visiem saviem draugiem un starp saviem bērniem. Vecākais bērns ir "kārtīgāks" un uzņemas atbildību, kamēr jaunākais slidinās pa dzīvi.
Ergoterapeite teica, ka man jāiet uz jogu vai uz eiritmijas nodarbībām, kaut ko tādu, kas manī radītu harmoniju ar ķermeni. Tā kā agrāk nodarbojos ar jogu, tas posms tiešām ķermenisko sajūtu ziņā bija jaukāks. Es biju elastīgāka ķermenī un arī domās. Viņa ieteica vecāko dēlu vest uz ergoterapiju un eiritmiju(kas mums jau ir Valdorfā un nākošgad turpināsies līdz pat vidusskolas absolvēšanai). Savukārt, lielāka disciplīna jāvelta tieši jaunākajam bērnam, jo vecākais pats sevi disciplinē.
Valdorfa skola ir lieliska. Iedomājieties bērnudārzu, kurā audzinātāja bērnam ierosina vairāk dejot, lai viņš atraisītos un atbrīvotos no nedrošības? Vispār, bērnudārzu, kurā audzinātājām un auklītēm reāli rūp bērna jūtas. Aizejiet uz deju nodarbībām :) un pie ergoterapeita mūs aizsūtīja abus, jo mēs ar dēlu abi tādi kā sālsstabiņi.
4/14/15 07:11 pm
Ak, jel, cik dažu dienu laikā te viss jau ir zaļš un koku lapu pumpuri sprāgst nemaņā! Visur zied un plaukst. Tas ir prieks :)
4/14/15 07:06 pm - Kakas, lauki:
Braucu mājās un no Uhingen līdz Esslingen vilcienā nepārtraukti ieplūst intensīva vircas smaka. Es domāju, kā ļaudis var izdzīvot tajos mazajos ciematiņos pa ceļam savās villās un mājiņās, ja man vēmiens nāk vien cauri izbraucot. Tur taču dzīvo cilvēki, kuri pērk Bulthaup. Šis aroms piešķir pavisam citu sajūtu mirkļiem, kad domāju kā tas var būt, ka Latvijas laukos cilvēki nevar atļauties elektrību samaksāt. Vācijas laukos viņiem nav kur likt naudu tik ļoti, ka jānopērk vīna dzesējamais ledusskapītis par 5000€. Bet toties smird vienādi.
4/14/15 06:57 pm
P.Koelju Sānsolis ir tieši tas kā es dažreiz jūtos, kad sāku domāt un ļauties domām. Ja vienkārši sēž saulītē uz soliņa, nedomā un ļauj siltam vējiņam plivināt šķipsnas, tad tādas domas nenāk.
Done
Tepat tuvumā divi turku pusaudži fotografē viens otru, iepozējot ar Red Bull :) un mēs kādreiz fotografējāmies taču tikai svētkos pie eglītes un pirmajā septembrī...
4/11/15 08:57 am
Philip George - Wish You Were Mine,
Mans jaunākais hits skriešanas pleilistē. Padalieties ar savām top5 skriešanas dziesmām, bitte
Jogging&Running
4/11/15 08:46 am - Dienas prieks:
divas nedēļas bez cigaretēm! Sārauj!!!!
Nopirku pagājšnedēļ Nikorette kožļenes, tās likās tik bezjēdzīgas, jo ar visu nemitīgo košļāšanu visu cauru dienu, gribēju arī pīpēt nepārtraukti.
Tad es vienu vakaru Uhingen stacijā sev pateicu:"Tu esi stipra, daudz stiprāka par paciņu! Kas tu esi paciņas vergs? Nē, S.Š. ir stiprāks par cigaretēm un neviena cigarete viņu nekontrolēs."
Protams, ka arī šodien esmu samērā nervoza un domāju par to kā "tikai viena" cigarete mani varētu tagad tā jauki atslābināt... Bet, nē, es tikšu tam pāri un saglabāšos stipra.
Nikorette nepalīdzēs, pašai sev jāpalīdz. Izmetu to kaugummi miskastē.
4/9/15 07:06 pm - Ar mani ir eņģeļi:
Mūsu auklītis no mums atvadījās un es kādu nedēļu dzīvoju vienā ģībienā, jo tie kam ir bērni var saprast, cik grūti ir atrast aukli, kurai vari uzticēt savus dārgumus.
Un šodien ar mani sazinājās skolotāja no latviešu skoliņas! Viss, esmu laimē un pilnīgi augstākajā starā, mūsu jaunā auklīte ir sākumskolas skolotāja latviete!!!!
WOW!!!
Man jau likās, ka pēc 100 sludinājumu izsūtīšanas, mūsu auklīte būs 19 gadīgs puisis no Sudānas, kurš neprot pat pareizi vāciski sludinājumu uzrakstīt :-0
Un kā lai es neticu eņģeļiem kā pārdabiskam spēkam, kas mani nes pa dzīvi uz spārniem, nepieļaujot nevienu kritienu? Brīžiem es ticu dievam, mirkļos, kad apzinos - man kāds sniedz iespējas kā dāvanas, kopš brīža, kad es kļuvu "tīra" no alkohola, sēnēm un zāles. Kopš tās dienas mana dzīve ir rožu dārzs :) kādam tur augšā tas patīk.
Viss vienkārši nāk un nāk pats no sevis un es varu pievērt acis un smaidīt kā kaķītis.
4/4/15 06:44 pm - Veģetāriešiem un vegāniem neiesaku:
Šmorēju trusi.
Esmu tik satraukta. Pirmais nošmorētais trusis mūžā.
Vienīgi, pašai arī bija jāsadala tas pa detaļām, jāskalda ar virtuves cirvīti.
Jāizņem sirsniņa...arī, čābīgi kļuva ap dūšu :(
4/2/15 07:38 pm - Prieks var būt arī mazs:
Šodien vilcienā redzēju vīrieti, kurš bija ļoti līdzīgs Havjeram Bardemam.
Viņš ir mans vīrišķais seksa simbols.
Šis ir mans dienas prieciņš. Arī tas, kā vakara saulē izskatās ziedošie savvaļas plūmju koki aiz manas darba vietas logiem.
Un saulriets šodien arī jauks. Viss noskaņojums uz to, ka jāpaskrien kādu pusstundiņu mazdrusciņ, lai vēl priecīgāk. Dienās, kad atgriežas saule,
es jūtu kā pavasara enerģija manī plaucē jaunas, smaržīgas lapiņas.
Prieks var būt arī mazs, paskaties tik apkārt, viss ir skaisti. Kaut gan šito man neviens nevarētu iegalvot dienās, kad pār zemi birst ledus krusa un vējš pūš ārā dvēseli.
Varbūt arī oma laba, jo es izlādējos pa dienu, bļaujot telefonā uz aukli... Es zinu, ka tā nav labi, bet gadās.
4/1/15 09:23 am - Niklāsiņš:
Vakardien tiku stundu ātrāk no darba un devos uz vilciena pieturu. Spīdēja saule un brīžiem uzpūta spēcīgāks vējš. Tad pēkšņi atpūtās melni mākoņi, viss kļuva tumšs un sākās tiešām stiprs vējš ar krusu. Lidoja viss, kas nebija piestiprināts. Tablo visi vilcieni rādījās atcelti vai ar 30min kavēšanos. Galu galā gaidīju pusotru stundu un laikapstākļi nemainījās, tikai krusu nomainīja ledains lietus. Galu galā ar kādu sirmu kundzi sametāmies taxim, kurš mūs aizveda līdz tuvākajai pilsētiņai, kur kursē Štutgartes S bānis, jo likās, ka Štutgartes tuvumā vētra nekādus postījumus nebūs nodarījusi. Tomēr arī Plochingen stacijā nekas nekursēja, es biju pārsalusi un vīrs man brauca pakaļ. Uz ceļa mētājās koki, zari un būvgruži. Galu galā mājās biju 21:00 nevis 18:30 kā iecerēts.
Šodien es ceru, ka tas neatkārtosies un es braukšu mājās normāli, kaut gan pēcpusdienā jau atkal sola to pašu vēju.
Man kādreiz likās, ka vējš nāk un aiziet, nu, uzpūš un pārbrauc pāri vienai vietai, un brauc tālāk, tā riņķodams ap zemeslodi. Šonedēļ kopš pirmdienas vējš riņķo tikai pa Vāciju 😥