CALM PROCRASTINATION
March 24th, 2015
09:09 am
Nepāriet klepus jau pāris mēnešus. Zāles, tējas, skriešana svaigā gaisā, nekas vairs neārstē. Kārtējā apņemšanās atmest smēķēšanu. Nomira mūsu draugu mamma 60 gadu vecumā ar plaušu vēzi. Viņa bija skēķētāja. Tagad mans klepus mani biedē ne pa jokam un bailes nomirt ir labs iemesls,lai atmestu. Līdz šim visus savus atmešanas mēģinājumus esmu izgāzusi. Šoreiz gribās atmest tik ļoti!!! Sāku smēķēt skolā 13 gadu vecumā. Šobrīd man ir 13 gadu smēķētāja stāžs. Visās reizēs, kad mēģināju atmest, vienmēr uznāk nenormāls nogurums, miegainība, kašķīgums. Bet es saprotu, ka tie ir nikotīna triki, ka ķermenis grib vēl un šoreiz es nepadošos. Gribu elpot. Pirms gada aptuveni, skrienot, sajutu, ka kļūst grūti, ka pēc skriešanas sāp un aizdusa. Vsjo. Gribu atkal elpot, gribu sajust atšķirību, gribu pateikt, ka ir iespējams atmest pēc 13 nopīpētiem gadiem. Jāpārstāj sponsorēt tabakas industriju. Turēsiet īkšķus, lai es būtu stipra?