| 12:51a |
nekādi nevaru izlemt, kura no visām tām mākslām man patīk vislabāk - kino, teātris, literatūra vai mūzika. it kā jau tradicionāli tā ir mūzika, bet man, atklāti sakot, tā šobrīd ir galīgi apnikusi. otrā vietā tradicionāli jābūt literatūrai, bet es vairs neatrodu neko lasīšanas vērtu, viss ir viduvējs, lasāms brīžos, kad nav ko darīt. (ārprāts, vispār cik sen nav bijis tā, ka es nespēju beigt lasīt, kamēr neesmu izlasījusi grāmatu līdz beigām, eh..), teātris - tas ir kaut kas pa vidu. kad aizeju, tad ļoti patīk, bet bez tā arī var dzīvot. a bet kino - šobrīd liekas, ka tas man patīk vislabāk un tas ir tieši tas, kas man dzīvē vajadzīgs. |
| 1:58a |
stulbais dzīves paradoksiņš - gribēt to, ko nekādi nevar dabūt. un drošvien ja dabūtu, tad saprastu, ka tas nav īsti tas, kas man vajadzīgs. tad jau laikam tomēr labāk ir vnk bezgalīgi ilgoties un sapņot, mjā |