| nu cik var dirst . |
21. Jul 2010|23:08 |
diez tā sajūta pāries vai man tas viss būs jaizgāž kādam sejā.
tā vnk tāds niknums.
tāda sajūta it kā tā būtu nežēligi stipra enerģija, kura jāpatur iekša.
man riebjas cilvēki, kuri tikai gaida, ka viņiem visu stāstīs un dalīsies, bet paši ne sūda nenod pretī.
man riebjas cilvēki, kuriem patīk izprovocēt, jo paši viņi nekad nespētu rīkoties, un pēc tam skatās no malas un priecājas, cik ērtā pozīcija atrodas.
man riebjas , ja uzdod jautājumus nevis tpc,ka interese, bet prosta-ponta pēc jau jāpaprasa. taču ir TIK SAPROTAMI!
man riebjas uzspēlēta draudzība
atausa prātā-bij tāds laiks, kad stilīgi bija uztaisīt galeriju "ja esi mans draugs ieliec savu bilžuku mcaaa :*".
man riebjas, ja cilvēki sūdzas, ka viņus nekur nesauc, bet paši par draugiem atceras, kad jaiet uz klubu-barā iet taču ir foršāk, bet pārējas dienās -hmm kaut kā negadās.
man riebjas, ka tie lieli,uzticamie cilvēki, par kuriem biji tik pārliecināta, ka nekad nepalaiž muti- hahaha.es varu skriet sienā ar savu pārliecību.
man riebjas,ja es stastu kaut ko, un ne jau to ikdienas bullshit, bet kaut kas man ir svarīgs un mani neklausās.negribi klausīties -NEPRASI!
man riebjas, ja lien kur nevajag.
nu pēc ši varētu šķist, ka es gruzos vai kā.
bet nē, man viss ir lieliski :D
rit RSU, liels stress :D
+ 1reiz noslāpu, kad bij jānogriežas, FAIL. |
|