Sapņu preču vilciens pāri pļaviņām
Tās nav bikses. Tās ir manas aizejošās kājas.
Es velkos nopakaļ, bet bikses neapstājas.
Es velkos nopakaļ, bet bikses neapstājas.
Matu ērkulī ērti iekul iepirkumu kuli,
ražo sapņus, apgulies un guli,
pilniem maisiem mani mēnesnīca mīca
man sirds tik silti tirinās un trīc.
Par tevi, Vizbulīt, šeit visas lietas smaržo,
es tevi atceros un atcerēties garšo
pēc pienenēm, pēc ķiplokiem un meža,
es ilgojos pēc tevis un tava maigā eža.
Krīt lietus, krīt monētas un vaidi
es tavos apskāvienos kritīšu, vien gaidi!
Izkvēp sapņi, tu izkvēpi virs manis
un mostas paģiraini bikšu gani.
Vai mani gaidīsi? Vai es to saku biksēm?
Jo tam, ka runāju ar sevi, es negribētu ticēt.