Koki, manas piepildītās zemes ragi
Savs draugs mani brīdināja, ārā karā aiziedams, dārzā pie puķēm ar puņķainu, piepļautu ģīmi, lai neņemu kliņģerītes, piņķerītes, sapinušos mākoņmalkas ugunsmalkus pierē.
Viņš vēl nav atgriezies. Un tāpēc vien es ticu visam, kas tur dārzā šaudās.
Zem zemes izsprāgst pārpilnības saknes.
Viņš vēl nav atgriezies. Un tāpēc vien es ticu visam, kas tur dārzā šaudās.
Zem zemes izsprāgst pārpilnības saknes.