Man jau pašam liekas
rokas - liekas
kājas - sliekas
es pārvērtīšos dīvānā.
Paejiet malā, jūs putni,
es sēžu!
Kamēr jūs bļaujat tur augšā,
es mūžības līdumus plēšu!
Circenītis nošķaudās,
tas mazā lakatiņā slauka nosvīdušu seju.
Circenīti, nenomirsti,
es tevi izglābšu,
es tevi glaudīšu,
es dejošu pār tevi veselības vēju!
Līdz putni, nekrietnie un bezsirdīgie lopi,
pilniem knābjiem iznīcina mīlestību.
Kā zārkā guļu dīvānā es circenīša vietā,
es izgulēšu circenīti, taurenīti,
zirneklīti, pasaulīti,
pamodīšos dzimtenē,
un atsākšu no jauna
bez nožēlas un putnu bezkaunīgo lāstu iedvesmotā kauna.
[Bet kur citur mīt man nepazīstams ronis. Mīnus milijards grādos.]