|
kur jūs ņemat to sievišķību - to maigumu un iejūtību, kas nav puķes, kleitas un pūkaini kaķīši, bet stāv pāri stulbumam un aprobežotībai, principiem un aizskartai pašapziņai? pēdējā laikā pārāk bieži jūtos kā bezjūtīgākais un cietsirdīgākais cilvēks pasaulē. man ir tik ļoti bail izrādīt savu vājumu, ka kļūst neērti to redzēt citos. bovuāru tēvs reiz esot slavējis - tu domā kā vīrietis, viņš teica, un tas bija kompliments. tev ir kaut kāda vīrieša domāšana - tā man nupat izmeta miesīga māte, un tas, protams, nebija kompliments.
|