vienmēr un vienmēr atkārtojas tieši tās pašas situācijas - paredzami līdz riebumam, taču es iekuļos arvien, arvien no jauna.
man joprojām liekas, ka garlaicīgāka cilvēka par mani nav, un es tik ļoti priecājos par brīžiem, kas ļauj man par to aizmirst. kāpēc tam vienmēr ir jābeidzas ar pārsteigumu no manējās un intoksikāciju no pretējās puses, es nezinu, bet es tā, godavārds, negribēju.
savu grābekli nedzird.