redz, dažreiz atliek vien nosaukt problēmu vārdā, lai puse jau būtu atrisināta. cīnīties ar konkrētu pretinieku tomēr ir vieglāk nekā ar "visu savu sūda dzīvi".
nekad agrāk kaut kā nebija ienācis prātā, ka mani nomoka bezmiegs. tas likās kaut kas tik tāls un abstrakts. ne jau nu tas, ka man vienkārši vajag daudz laika, lai aizmigtu, un es to pacietīgi gaidu. un kāds nu tur bezmiegs, ja no rītiem nespēju vien piecelties. arī sakarību starp galvassāpēm, mūžīgo nogurumu un nespēju koncentrēties es nemanīju. nopirku vitamīnus. kā alkoholiķis, kam "vienkārši garšo" alkohols. kā smēķētājs, kas nav atkarīgs, bet "tikai" smēķē. vai tiešām pieņemt visu, kā (liekas, ka) ir, ir tik slavējama īpašība?
you're never really asleep and never really awake. everything is so far away, a copy of a copy of a copy. the insomnia distance of everything, you can't touch anything and nothing can touch you.
bezmiegs. now that i've got this, viss atkal sāk rādīties cerīgāk.
suicidēties var paspēt vienmēr, tagad laiks kaut ko vēl mēģināt vērst par labu.