iesaistījos vienā social network mas'ā, kur jāuzraksta visādi random fakti par sevi un tad jāatzīmē cilvēki, kuriem jāpārņem stafete. uzrakstīju, ietagoju arī j. un nebija ilgi jāgaida, kad viņš atbildēja ar to pašu. viņa rakstītais mani pārsteidza nesagatavotu. precīzāk, pārsteidza mana reakcija uz to. aiz vārdiem un it kā nenozīmīgiem faktiem es pirmoreiz ieraudzīju dzīvu cilvēku - ar savu pieredzi, domām un emocijām, nevis tikai iekāres objektu, ar kuru nav pat par ko runāt. šī atklāsme mani šokēja, man likās, ka es vienkārši pārāk nepieķeros, ļauju cilvēkiem iet un nākt. taču līdz šim es nekad vēl tik skaudri neapzinājos, ka citi man jau sen ir kļuvuši par lietām, ka ir labi ja trīs cilvēki, kuriem man vispār gribas kaut ko teikt, neiedomājoties 'a nafig'.
pašpietiekamības man nu ir pārpārēm. laiks sākt ceļu atpakaļ.