dakter, izrakstiet man tabletītes ar nosaukumu "interese" un 'motivācija". nezinu vairs, kā lai kaut ko paveic, ja man nav atbildes uz jautājumu "a nafig?". vienaldzīgā apātija atkal uzmetusies par draudzeni, un es slīdu pa vieglākās pretestības ceļu, apzinoties, ka drīz varu zaudēt kontroli pavisam. tas, ka mana dzīve līdz šim ritējusi ārēji spoži, taču neliedz man to beigt renstelē, tas noteikti jau ir sīkā drukā atrunāts kaut kur manā īres līgumā ar šo pasauli - nekādu garantiju, nepārvaramas varas apstākļi un tā.
reizēm man vienkārši gribas visu padirst jau uzreiz, lai aiztaupītu laiku mūžīgajā stand by režīmā, kurā zaudēt neko vēl negribas, taču piestrādāt pie procesiem ne tik.
restart. restart. restart.