īsa un viegli gaistoša atmiņa, tas ir labākais, ko dabasmāte man piešķīrusi, citādi ar visu to bagāžu būtu pārāk neizturami smagi. bet man ir viegli, es atceros tikai to, ko vēlos, un tā, kā vēlos. viss pārējais ir tikai kaut kur redzēta kinofilma, par kuru nav skaidrs, vai kas tāds vispār kādreiz ir bijis un vai tas ir bijis ar mani.
bija reiz lietains vasaras rīts, mēs laiskojāmies gultā, gaidot, kad lietus mitēsies. un skanēja dziesma, kas uzsūca visu tā mirkļa esenci, saplūda ar tā rīta smaržu, un turpmāk to ikreiz atgādināja jo skaudri. vēl ilgu laiku pēc tam, nejauši izdzirdam to melodiju, es sarāvos un atmiņā uznira lietains vasaras rīts.
bet tagad - tagad es pat vairs neatceros, kas tā bija par dziesmu.