vakar sapratu kārtējo elementāro patiesību par to, kāpēc nespēju izturēt normālu cilvēku sabiedrību un vienmēr pievelku visādus totally fucked up minds. jo, rau, viss taču patiesībā ir vienkārši - normālība mani nervozē un liek sevi ienīst, jo īlenu maisā nenoslēpsi un ir skaidri redzams, cik ļoti es tajā neiederos, kamēr tie, kuru prāti ir vēl sapistāki par manējo, dīvainā kārtā nomierina, viņu klātbūtnē es jūtos droši un labi, jo zinu, ka ar mani viss vēl ir kārtībā. simply as that.