|
mani mulsina un biedē tas, cik strauji daudzas it kā spriestspējīgas un patstāvīgas sievietes, apgādājušās ar vīrieti vai bērnu, no 'es' kļūst par 'mēs'. tādā mērā, ka vārds 'es' vispār izzūd no viņu leksikas, paliek tikai 'mēs'. iespējams, kādreiz šī sērga skars arī mani. tad gan, tāpat kā pēc nāves, tas mani droši vien vairs neuztrauks. taču kamēr joprojām dzīvoju, šāda perspektīva mani biedē tāpat kā bērnībā bailes pieaugt. varbūt man joprojām ir bail pieaugt. varbūt man vienkārši ir bail.
|