12. Marts 2007

• 12.3.07 01:01
• man ir skaistas, skaistas, skaistas sienas dzeltenās. stipri dzeltenās.
  pāreja jāizveido.
  un es negribu iet uz darbu rīt.
• 1 citas domasir doma

• 12.3.07 22:34
• pajautā man, kur es biju tik ilgi prom
  pajautā man, lai man iemesls būtu par to padomāt un atbildēt arī sev.
• 0 citas domasir doma

• 12.3.07 22:37
• ir tā paniskā sajūta.
  ka kaut kas beidzas, kaut kas sākas. tāda robežas sajūta.
  dažreiz no tādas esmu reibusi vasaras naktīs.
• 2 citas domasir doma

• 12.3.07 22:49
• un vēl. tie mirkļi.
  mašīnā sēžu un nekāpju ārā. nakts klusi, mitruma smagi ielenc ar tumsu. baltie starmeši izkroko ielas formu. akmentiņi asfaltā atspiežas pret ēnām. klusi caur ādu sajūti lietus pieskārienus aiz loga. ir skaidras debesis.
  čarkst riepu radzes pret trotuāra apmali, iepeld apslāpējumā pret pagalma granti. klab vārtu plecs, skaņa apslāpst mitrajās brusēs.
  pārejas - no gaismas uz akmeņiem, no skaņas uz apslāpējumu.
  tāda robežu sajūta. mitra, smagnēja, bet tk bieza, ka var atspiesties un nenokrist.
  pretstatu sājūta, robeža ar nerealitāti.
  tādos brīzos man ir sajūta, ka pa īstam izjūtu realitāti.
  līdz saknei, līdz nervam.
  
  tad no iekšpuses nāk asaras sajūta, kamols kaklā.
  tāda netverama laimes/skumju robeža. kad spēkā vēl abi. un reizē nekas.
  
  
  
  strangers in the night.
  something in your eyes was so inviting....
• 0 citas domasir doma