31. Decembris 2006

• 31.12.06 00:02
• vai nu es tikko uzzināju, kāda dāvana mani sagaida dzimšanas dienā....
  vai....., vai es drīz raušos čokurā aiz sāpēm....
  
  es gribētu izvēlēties, nē - es IZVĒLOS pirmo variantu.
• 0 citas domasir doma

• 31.12.06 00:06
• priekšmets ir apskatīts ne manā klātbūtnē objektīvu iemeslu dēļ. bet es, atnākot un apskatot to apskatītāja neklātbūtnē, redzu, vai cilvēkam tas patika vai nē.
  un šobrīd es par šo spēju nepriecājos. jo kāds mans sapnis par labiekārtojumiem nepiepildīsies.
  
  /t.i. mani turciskie aizkari nepatika... :(
• 0 citas domasir doma

• 31.12.06 00:11
• bet vispār - šodien bija samērā miegaina diena. nez no kurienes tas bāzās man virsū?
  
  taču - tika izdarīts arī ļoti daudz. radījām solodeju vadītāja maģistratūras eksāmenam 4.tajā. liriskā, taču diez gan aktīva. un man patīk. tās 4 stundas darba un tā CKC skatuves dēļu mīļā smarža, nedaudz sirreālā divvientulība uz skatuves radīšanas procesā kaut kādu pievienoto vērtību šodienai dod. ierakstam - 4.01. un 8.01 jāpadejo :)
  
  tas jau gan netraucēja ar kājām staigāt garu un aukstu ceļa gabalu asaru noplūdušiem vaigiem. nu nav man kaut kas kārtībā. vai nu ar dzīvi vai attieksmi un prasībām pret to. viss ir manās rokās. rīt jau būs citādāk.
• 4 citas domasir doma

• Jaungads
• 31.12.06 12:30
• es ar gribu pucēties, pucēties, pucēties. taču. man jāvelk lielie purva zābaki, jātuntulējas uz mežu, jo no 17.00 sāksies Jaungada klaiņošana. turklāt, ar nezināmām beigām un termiņiem. /šāda situācija mani jau pa žižņi padara nervozu/
  pati vainīga - neesmu sameklējusi Jaungada balli, kurai pucēties un kuras rezultātu daudz maz spēt plānot, neesmu saņēmusi citus piedāvājumus. arī ar manu komunikāciju nav viss kārtībā.
  
  vakarnakt atkal jau šķita, ka pieņēmu vienu lēmumu. šorīt pamodos ar aizpampušu kreiso aci un sāpīgu punu uz vaiga. Lulles nav pie rokas. šī acs mani atturēja norealizēt lēmumu jau pamostoties. gribās pārbaudīt. taču tas, laikam, nozīmē, ka nemaz jau negribās to lēmumu pildīt. ja būtu nolēmusi, izdarītu, neskatoties ne uz kādām aizpampušām acīm, ne?
  
  sirds gruzd.
• 6 citas domasir doma

• Jau
• 31.12.06 22:19
• šogad, ja vispār vēlēju ko, vēlēju visiem sagaidīt jauno īpaši.
  
  bet pati es nemāku tikt vaļā no saviem priekšstatiem, kas neļauj man saskatīt īpašo mājās sagaidītā jaungadā, noskatoties, kā cilvēki spēlē katanu. mani tas neaizrauj. un ausīs skan teikums, ka tikai cilvēks pats ir vainīgs, ja neiesaistās un nesaķer lielo kaifu no tā, kas notiek. tā ir. un tas manā uzvedībā tik un tā neko nemaina. un tas man uzdzen riebumu pret sevi. jā es jau atkal pati sev riebjos.
  2 stundas atliek, lai tiktu pie pilnīgi citām jūtām par sevi.
  tas, ka man ir rezerves iespēja pēc 20 dienām, šādās (nevienās jau) situācijās nepalīdz visu izdarīt ātri un fiksi un ķerties pie citām lietām.
  kāpēc man ir tās otrās rezerves iespējas vienmēr? no vienas puses jau baigi labi. no otras...?
• 12 citas domasir doma