Dūjas lidojums

Jau
31.12.06 22:19
šogad, ja vispār vēlēju ko, vēlēju visiem sagaidīt jauno īpaši.

bet pati es nemāku tikt vaļā no saviem priekšstatiem, kas neļauj man saskatīt īpašo mājās sagaidītā jaungadā, noskatoties, kā cilvēki spēlē katanu. mani tas neaizrauj. un ausīs skan teikums, ka tikai cilvēks pats ir vainīgs, ja neiesaistās un nesaķer lielo kaifu no tā, kas notiek. tā ir. un tas manā uzvedībā tik un tā neko nemaina. un tas man uzdzen riebumu pret sevi. jā es jau atkal pati sev riebjos.
2 stundas atliek, lai tiktu pie pilnīgi citām jūtām par sevi.
tas, ka man ir rezerves iespēja pēc 20 dienām, šādās (nevienās jau) situācijās nepalīdz visu izdarīt ātri un fiksi un ķerties pie citām lietām.
kāpēc man ir tās otrās rezerves iespējas vienmēr? no vienas puses jau baigi labi. no otras...?