21. Oktobris 2006

• 21.10.06 19:21
• nez, nez, kā tur ir...
  
  man personīgi ir tā - visu varu pati, priekš sevis. varu. ja palaižos un saku, ka nevaru - arī tāds brīdis vajadzīgs. :) un ir labi.
  taču attiecības man liekas ir kas cits. tas ir tas, kas sastāv no diviem cilvēkiem, tas ir tas, kam, manuprāt, būtu jābūt vajadzīgam abiem. tas ir tas, ka dod to - ir vēl labāk (kā vienam). kā nākamā fāze.
  piemēram - man ir savs dzīvoklis, sava vide, savs darbs, draugi, aizraušanās, hobiji, mirkļi un nemirkļi. mani. un es ar tiem tieku galā. es zinu, ka ar laiku man tiks tas un tas, ar katru mirkli būs kas labāks un dzīves kvalitāte paaugstināsies. un man ir labi.
  taču tad, kad ir tas otrs - tad tam, ka mums ir kopīgas mājas, ka tajās jārēķinās ar otru, ka mēs varam sākt ar (atkāpties uz) it kā zemāku kvalitāti to attīstot kpīgi, ka tam ir jābūt būtiskam abiem. abiem vajadzīgam. vajadzīgai tai mijiedarbībai. ka tagad ir tas "mēs", kas ir nedaudz svarīgāks par "es". ne jau tā, ka mēs atsakamies no savām lietām un sevis, bet, kad mēs spriežam par prioritātēm, tas pirmais ir tas "mēs". ka nevajadzētu būt vispirms katram savs un tad tas, ja atliek laika, tas, kas ir kaut kāds "mēs".
  vai es visu galīgi putroju?
• 9 citas domasir doma