mahnuprat tiri dabigi cilvekam vispirms ir "es"..

bet tu neputro, nee

Tev ir tik gadi, cik ir. un Ūdensrozei arī ir tik, cik ir. tieši tāpat, kā man :-))))

lai gan reizēm es jūtos veca kā pasaule, tomēr domāju, ka daudzas atklāsmes man vēl ir priekšā. tāpat, kā jums. ;-)))

šis mans ieraksts bija manas pārdomas, ar kurām mokos 2 dienas jau.
šovakar izlasīju arī tavu ierakstu. tas tikai apstiprināja, ka man ir kaut kas jāsaprot. lūk, tas ir tas, kā es personīgi, analizējot savu rīcību un reakcijas, ideālus, redzu attiecības. un tam nav nekāda tiešā sakara attiecībā uz tavējo ierakstu. ja nu vienīgi tēma.
un es jau rakstīju - es tev piekrītu - ar kādu 7.prātu, lai arī no tā pagaidām realītātē un izpildījumā esmu miljoniem jūdžu attālumā no tā.
tāpēc es jautāju, vai es esmu iedomājusies attiecības nepareizi (nu - tā, it kā ačgārni no pieredzēm) un jautāju pēc manu ierakstu lasītāju viedokļa.
tad kā ir tavuprāt? es esmu apgriezusi visu kājām gaisā un tāpēc man tik smagi kā pa akmeņiem iet? lai saprastu, ka vispirms tomēr es un tikai tad, ja sanāk, mēs?

hmm,man liekas ka abiem ir "mees", kas neierobezho un neruna pretim viena/otra "ES" vajadzibam.

man izskatās tā, ka - ja Tev būtu drošība un sajūta, ka viņam Tu un jūsu attiecības ir vajadzīgas/svarīgas utt., tad, iesējams, Tev nebūtu šī jautājuma.

nu loģiski. man ir situācija, izpratne kāda par to, cita izpratne (savādāka) un man rodas jautājumi.

"tas ir tas, kas sastāv no diviem cilvēkiem, tas ir tas, kam, manuprāt, būtu jābūt vajadzīgam abiem. tas ir tas, ka dod to - ir vēl labāk (kā vienam)."

"taču tad, kad ir tas otrs - tad tam, ka mums ir kopīgas mājas, ka tajās jārēķinās ar otru, ka mēs varam sākt ar (atkāpties uz) it kā zemāku kvalitāti to attīstot kpīgi, ka tam ir jābūt būtiskam abiem. abiem vajadzīgam."

"vajadzīgai tai mijiedarbībai."

neuztvēru

"ka tagad ir tas "mēs", kas ir nedaudz svarīgāks par "es". ne jau tā, ka mēs atsakamies no savām lietām un sevis, bet, kad mēs spriežam par prioritātēm, tas pirmais ir tas "mēs". ka nevajadzētu būt vispirms katram savs un tad tas, ja atliek laika, tas, kas ir kaut kāds "mēs"."

man sajūta, ka izrietoši no pirmā ir tā, ka abiem ir vajadzīga tā mijiedarbība un tas, kas mijiedarbības rezultātā notiek.
bet katram savs "es" tomēr ir primārs, man šķiet.