pai pai
bet tagad panem lapu un saraksti plusus un minusus, tu zini par ko es:) pavisam nopietni. un pirmdien pamosties ar skaidru izveeli&miers:)
sliktakais lemums ir nepienemts lemums. jebkurs pienemtais lemums ir labs lemums!

:)
lēmumi ir jāpieņem.
bet, ja tā godīgi, nepieņemti lēmumi attiecībā uz darbu mani nemoca tik ļoti :D

Tas labi.:)
Mani gan sāk mocīt.

tu par konkrēto gadījumu?

kā es varētu izpirkt savu vainu?

Jap.

Vnk pieņemot lēmumu. To es ne tikai sevis dēļ saku, bet galvenokārt Tevis. Citādi trešā puse pieņems savus lēmumus, kas Tev droši vien izklausās kā atvieglojums:)
Zinot sevi agrāk, kad iekritu neizlēmībā tas par ko baidījos, ka sarūgtinājums un vilšanās būs jebkurā gadījumā, un jo ilgāk tajā emociju bedrē sēžu, jo vairāk neizlēmība jau pārvēršas par stulbumu. Tāpēc konkrēti man tādos gadījumos ir bijis vajadzīgs kāds, kurš pagrūž, nevis vienā vai otrā virzienā, bet vnk pagrūž un es PATI pieņemu SAVU lēmumu, izdaru savu izvēli, un zinu, ka ir tikai pareizas izvēles un lēmumi.. un visi dzīvo laimīgi:))

DELVIRA!
Es taču jau uz meilu rakstīju! UN varu atkārtot, ka lēmums bija pieņemts jau 4dien un 5dien paziņoju par to Andai!!! Viņa teica, ka tieši tai brīdī raksta meilu Dainai un informēšot un meklēšot tāļāk.

Dieva dēļ. Lēmums jau sen bija pieņemts.
Neesmu zvanījusi Dainai pati, jo nezinu nr, bet gribētu gan.
Vai meilu tu nesaņēmi no manis?

Piedod,
man ir tik nejedzigi daudz darbu ka lidz ne-darba meilam neebiju tikusi...
Tagad viss skaidrs!

zaķene. es tev neko neko nepārmetu. es tikai satraucos. un tu neesi ne pie kā vainīga. es taču pati varēju tev 5dien uzzvanīt un pajautāt Dainas telefonu. vainīga jau esmu es, jo tas bija mans pienākums.
lūdzu neatvainojies!

Labi:)
Viss labs kas labi beidzas:)
Kad satiekas divas ar neatsradatu vainas apzinu, tad vairs laga nevar saprast, kursh kuru un kurhs kuram:))

;DDD
precīzi.
bet jūtos briesmīgi :DDD

izlasiiju Tavu iepr. pukstu, es ne par virieshiem, to Tu saprati, vai ne?:))

:-DDDDD
redz, kā Puce visādi gudri izrunājas.. a tolku ta? :-)))

a tolka ta naf :D

Man arii bija periods, kad runaaju daudz, daudz par savaam probleemaam. Par laimi - beidzaas, pirms pazaudeeju kaadu draugu :)
Runaa, zini meeru, bet runaa - tas paliidz! :)

gandrīz pazaudēji, jo runāji?
vai viņš nevarēja izturēt, ko runā? vai, ka runā, bet nedari? :)

Jā, gandrīz pazaudēju draugus, jo pārāk ilgi manas problēmas neatrisinājās...Nu OK, ne nu gluži pazaudēju, bet bija acīmredzams, ka viņiem apnikusi šī viena mana p[robēma, kuru es nevaru dabūt ne par soli uz priekšu. Tādēļ vajag ikreiz runāt ar citu draugu :D Nu, protams, tagad viss ar tiem draugiem OK - man pašai apnika par to runāt, jo neradās risinājums - nebija lemts. Tas nāk lēnāk, daudz lēnāk, nekā es cerēju. bet nāk :)

:) aptuveni varu iedomāties :) par to, ka apnīk. :)
man ir iena lieta, ko es zinu, ka draugiem jebšu paziņām ir ļoti apnicis, ka es parto runāju. tāpēc es nerunāju vai runāju pavisam reti. un man ar ir nedaudz jau apnicis. un es zinu, ka risinājums nenāks tik ātri. :)

aciim redzot kritiskaa masa veel nav sasniegta, bet, iespeejams, ir tuvu - tad arii buus naakamais solis:)

+1 :)

varbūt tā nekad netiks sasniegta

varbuut:)

un ar to pietiek.