- šodiena
- 24.9.06 19:17
- ziniet, maz ko teikt. ļoti maz. lai neteiktu, ka nekā.
nevienam.
eksistenciālas, Lielās skumjas. eksistenciālo skumju izraisītas asaras.
cigunā šodien ne tik ļoti grūtums izpildīt, lai arī tas bija klāt it īpaši pašā sākumā (droši vien dēļ tā, ka tik ļoti aizgulējos un tad pa galvu pa kaklu), bet arī tās skumjas. tik stipri sāpīga sirds. asaras un neizsmeļamas skumjas.
tā gribējās kaukt. izmirkt asarās. palaist vaļā savu Milzīgo sāpi. (nevar-zināt-par-ko-sāpi)
atbraucot mājās turpat vien viņas sēž. laukā nenāk.
gribētos tā izraudāties... taču...
___________________________________
slinkums iespringt. slinkums nedaudz vairāk iedziļināties. sevī un apkārt notiekošajā. tur ir visa kā tik daudz. bet es pa virsu. lai pārskrietu pāri. bail iegrimt. bail pēc tam mēģināt izplēsties ārā (ja nu nevar vairs...)
___________________________________
tukšums bezmērķīgs klīst manās istabās. tur klīst arī bailes un nespēja izlemt. vai es gribu atstāt šīs istabas? vai tiešām pārvākties? šoreiz pavisam bez atpakaļceļa? var jau būt, ka vienreiz jābeidz sev backupi taisīt. pašai vien ar to spilventiņu jāvazājas apkārt, ja klupiens, bet ne atstājot mīksto dīvānu, kurā iekrist, ja nu gluži pa prātam nava. varbūt?
lepnums bļauj, ka par maz lūgts. ka par ikdienišķu viss. ka par ne-kādu. brēc.
jo būs jau tikai patiesība pēc tam - tu taču pati gribēji.
nu tad - vai es gribu?
damn. sūri. - 0 citas domasir doma
Atlidoju JAUNAIS MANS SPĀRNOTAIS Tiec galā ar lidojumu Lido uz meilu Pakavējies atmiņās Mani dzejdarbi senie :) Lasāmlenta