tas ir vislabaakais, ja taa var! :)

jā. ja var. :)
es tikai mācos varēt
;DDD man nesanāk. regulāri asteidzu :DDD

man atkal skiet,ka vnk ir cilveeki kuriem taa aattri ir lielaaka bauda nekaa leeni

droši vien ir arī tādi.
ja viens iesaistīts kādā lietā, tad jau nav svarīgi, vai ātri vai lēni. bet mēs jau nedzīvojam izolēti viens no otra, tāpēc ietekmējam citus ar. tad ir labi, ja 2; 3 vai nu cik iesaistīti tādi ātrinieki satiekas. tad jau ar ir ok.

taču vispār tas bija par attīstību, maiņu, procesu, saņemšanu.
pienmēram, ja tu sadabū daudz uzreiz vai sasteidz to sadabūšanu (pirms laika, kad esi tam gatavs), atkal problēma ;DDD

tas par to - ka viss notiek īstajā laikā, kad tas notiek. gribēt ātrāk, lai notiek, nozīmē izmocīt un vardarbīgoties. tā apmēram.

un ko tu nesen pati teici par saadu pedejaa teikuma attieksmi? to,ka taa esot attaisnosjanas:)

man domāt, ka tā ir attaisnošanās, ja atliek vien pašam darīt un viss notiekās, ja negribās darīt.
taču šobrīd es runāju par tādām lietām, kas pašas atnāk. dzīves lielajām lietām, ja tā var teikt, neizbēgamajām ;DDD.
piemērs - par tīneidžeriem jauniešiem un viņu pirmo mīlestību. kādam gribās ātri, ātri, da jebko, pirmo, kas ir, to saukt par to īsto, par to pirmo mīlestības akta partneri, uzreiz aši aši seksu utt.. trūkst tās pacietības sagaidīt to, kas nāks vēlāk, to sajūtu. kas nāks ar laiku, ar nobriešanu.
tādā izpratnē.

vispārīgi teorizējot, starp abām situācijām nav nekādas starpības. taču konkrētos gadījumos ir. e spar savu personīgo sasteigt vēlmi ;DDD

bet tā kā es neatceros īsti, kādā sakarā teicu, ka tāda attieksme ir atrunāšanās, nevaru spriest, vai nav, kā tu saki :DDD

:)
droshi vien bez leenuma un izbaudiishanas vajag arii citas emocijas, reizeem arii steigu un besiishanos, bet dziive ir daudz jaukaaka, ja tie pirmie ir lielaakaas devaas

:) :) aga
māka izbaudīt kā tādam ķepainim pie meduspoda..... mmmm....... :)

ne jau tikai skaistos brīžus :DDD bet arī tos, kad gribā ko vairāk, bet ir tik, cik ir un viss. to. ;D