IV |
[Apr. 11th, 2009|07:34 pm] |
[ | music |
| | Andreas Johnson - Glorious | ] | Redzot iemīlējušos cilvēkus, kuri ir laimīgi, man gribas iebāzt galvu smiltīs. Gluži kā strausam. Un neviens, kurš dzird manas replikas vai manus naidīgos skatienus, nav to pelnījis. Jo neviens nav vainīgs pie tā, ka mani pameta. |
|
|
Comments: |
Tā sajūta ir briesmīga. Nezinu, kā lai tiek galā ar to
Laikam jau ar to nevar tikt galā, tā vienkārši jāizdzīvo visā savā krāšņumā. [protams, nekā laba tajā nav]
Der arī izrunāšanās ar kādu nepazīstamu/maz-pazīstamu. Bet tik uz brīdi.
Jā, tas tiešām grūti, bet es domāju, ka vajadīgs laiks, kas ir labas zāles
Nē, mēs pašas mainām savu dzīvi. Un laiks ir tikai iegansts, lai mazinātu mūsu sāpes. | |