| |
[19. Feb 2005|00:20] |
Brīnumiem ir jātic, ka es jums saku, mīļie... |
|
|
| |
[18. Feb 2005|23:24] |
| [ | Mood |
| |  bored | ] |
| [ | Music |
| | Creed | ] |
Ja k-kas ir pārāk labs lai būtu patiess, zini tas tā nav...
Diemžēl
/sendienu atziņa |
|
|
| |
[16. Feb 2005|14:39] |
| [ | Mood |
| | lielisks | ] |
| [ | Music |
| | Midge Ure - Breathe | ] |
Es lepojos ar sevi!!! |
|
|
| |
[3. Feb 2005|15:33] |
| [ | Mood |
| | saviļņots | ] |
| [ | Music |
| | Five For Fighting - Something About You | ] |
Cik maz man vajag laimei!!! Paldies, Tev Amsterdama!!!
Turpmāk zināšu kam prasīt palīdzību... |
|
|
| |
[1. Feb 2005|11:01] |
| [ | Mood |
| | ir ok | ] |
| [ | Music |
| | SWH | ] |
Meklējot kopsaucēju – ģeniāli!!! |
|
|
| |
[20. Jan 2005|20:05] |
| [ | Mood |
| | cold | ] |
| [ | Music |
| | Damien Rice - Cold Water | ] |
Mēs melojam tik pilnīgi, ka melojam paši sev un pat ticam paši saviem meliem. Mēs nepamanām, ka melojam, un dažreiz, pat zinādami, ka melojam, mēs attaisnojam un piedodam sev savus melus, lai pasargātu sevi no sāpēm... |
|
|
| |
[12. Jan 2005|15:25] |
| [ | Mood |
| | patīkami pārsteigts | ] |
| [ | Music |
| | eels - fresh feeling | ] |
Vakar biju teātrī... Pēdējā mēneša laikā operu un teātri es varu dēvēt par savām 2trajām mājām, jo tur uzturos nedabīgi bieži.
Vakar lauzu visus stereotipus par teātri kā tādu, jo tas bija kaut kas neredzēts.
Jāpiemin, ka tas gan nenotika lielajā teātra mājā, bet kaut kādā vietā Biedriņos(kas mani visnotaļ pārsteidza), bet tas nu noteikti nebija vienīgais pārsteiguma moments visa vakara garumā...
Izrāde bija lieliska, es tiešām nebrīnos, ka viņu atdzina par gada labāko izrādi. Tur bija viss, sākot no kaislīgiem franču skūpstiem, labu aktierspēli, un beidzot ar orālo seksu(!)
Pirmo reizi bija tā, ka es garlaicībā nevērotu pulksteņa rādītājus, kuri man par spīti gāja tik lēnu... |
|
|
| |
[11. Jan 2005|12:55] |
| [ | Mood |
| | awake | ] |
| [ | Music |
| | Skunk Anansie | ] |
Vakar 1mo reizi mūžā biju „latgalītē.” Nu ko lai saka – vieta drūma. Ja man tur vajadzētu uzturēties katru dienu es laikam sajuktu prātā. Vienīgais par ko mēs vienojāmies, ka tur varētu sanāk labas melnbaltas bildes.
Mani pēc ekspedīcijas iespaidi:
• Cilvēki (nu labi, viens, kas mūs „apkalpoja”) bija pat pārāk atsaucīgs un pieklājīgs.
• Vieta pārbāzta ar lietām, kuras, manuprāt, nevienam tuvākajā nākotnē tiešām nebūs vajadzīgas.
• Visapkārt valda ļoti liela netīrība (bet tas jau laikam ir normāli, ņemot vērā sortimentu)
• Bet viens nu gan ir jāsaka – tur tiešām var nopirkt visu...
• Nepamet doma, ka puse no sortimenta ir atrasta miskastē, bet tas jau laikam ir normāli.
• Izbrīnīja, ka preces, konkrētāk gludekļa, strādāt spēja tiek pārbaudīta mūsu acu priekšā – augsts līmenis, tā teikt:)
Vienu gan varu pateikt droši – labprātīgi gan tur vairs nevēlētos atgriezties... (kā vairākums). |
|
|
| |
[7. Jan 2005|19:21] |
| [ | Mood |
| | domīgs | ] |
| [ | Music |
| | The Beach OST | ] |
Tikko atgriezos no vecvecāku 50. gadu kāzu jubilejas... Man ir reāls prieks, ka cilvēki var tik ilgi nodzīvot kopā, jo mūsdienās šāda parādība ir ļoti reta... Protams, neiztika arī bez uzmācīgu veču uzmanības, kura ir neizbēgama radu būšanas sastāvdaļa. Nācās runāt ar cilvēkiem, kuri zina manu vārdu, zin kur es mācos, un vēl pāris pārsteidzošus sīkumus, taču man bija neērti teikt – vai mēs kādreiz dzīvē vispār esam tikušies? Neiztika arī bez kāzu plānošanas ar tekstiem – manam mazdēliņam tu patiktu!!! Tika runāts arī par varbūtējo pūru... Ai, kā man patīk šīs radu būšanas...
Vakara nagla atskanēja no apm. 70. gadus veca kunga – Tev ir ļoti skaistas lūpas!!!
Iespējams, esmu pārāk aizspriedumaina, taču tāds teksts man nelikās diezko vietā... |
|
|
| |
[2. Jan 2005|21:38] |
| [ | Mood |
| | bored | ] |
| [ | Music |
| | James Horner - remember me | ] |
Īsinot laiku uz superīgā kuģa, manās rokās nonāca kāds pavisam interesants raksts, tātad – es uzzināju neizdibināmo(nu jau vairs nē) recepti – kā var pieburt vīrieti. Taču man visā šajā lietā pietrūka neliela ticamības momenta, jo tas izrādījās pārāk viegli... Kam nu viegli, kam nē - man noteikti...(protams, ja es to vēlētos)
Man radās daudz un dažādas idejas par tēmu – kuru(s) es nu sev tā kā varētu pieburt,(bezdarbība dara savu), nonācu pat pie idejas, ka varētu noburt savu fizikas skolotāju, jo tad, iespējams, viņš mani aplaimotu ar pāris labām atzīmēm:)) domāju un domāju, bet tad nonācu pie secinājuma, ja arī šādas absurdas lietas tiešām darbotos, tas būtu visnotaļ mokoši... Tā lūk – mana šīsdienas atdziņa... |
|
|
| Valodas pērles |
[27. Dec 2004|15:55] |
| [ | Mood |
| | pārsmējusies | ] |
| [ | Music |
| | Green day | ] |
Acīm redzamais neticamais – valodnieki ir pārspējuši paši sevi:)
Lasat un priecējat dvēseli mani draugi...:)
kalkulators - saskaitnis;
kalendārs- dienmēnešrādnis;
koncerts- skaļizklaidnis;
protēze - aizvietnis;
seifs - drošs (ieliku naudu drošā);
baterija - spēknesis;
čemodāns - ceļa mantkaste;
tetovēšana - zemādizkrāsošana;
reklāma - prečpiedāve;
asfalts - akmeņdarvne;
lampa - gaismne;
plāksteris – līmjuzbrūčlīmis;
aborts - atstāvokļotājs;
kosmonauts - visumnieks;
Mcdonld - gaļmaizgaļainis;
hot-dogs - suņmaizdesainis;
pincete - divpirkstu tvereklis;
katastrofa – lielapmērķeza; |
|
|
| |
[24. Dec 2004|23:05] |
| [ | Mood |
| | skumīgs | ] |
| [ | Music |
| | Creed - Wash Away Those Years | ] |
Es vismaz nekad sev nepārmetīšu, ka neko nedariju lietas labā, jo tam nebūs iemesla... |
|
|
| |
[23. Dec 2004|14:57] |
| [ | Mood |
| |  confused | ] |
| [ | Music |
| | Coldplay - clocks | ] |
Es gribu ziemassvētku sajūtu, bet kur lai viņu meklē?
Kādi ieteikumi?:) |
|
|
| dilemma |
[22. Dec 2004|12:03] |
| [ | Mood |
| | domīgs | ] |
| [ | Music |
| | The Verve - Space And Time | ] |
Dzīvē vienmēr ir tā, ka cilvēks atrodas izvēles priekšā. Cilvēka dzīve sastāv no dilemmām, tās ir kā dzinulis, kas virza mūsu dzīvi uz priekšu. Un ar gadiem šīs izvēles kļūst ar vien grūtākas un sarežģītākas.
Nu reiz arī man dzīvē ir pienācis posms, kuru varētu dēvēt par - lielās un nozīmīgās izvēles posmu... Tas mani neiepriecina un izraisa visai dalītas emocijas. Tā nu ir sanācis, ka īsti nezinu ko vēlos, ir bik bail arī apdedzināties un vilties savā izvēlē.
Man ir dots laiks, un ceru, ka šajā necilajā laika sprīdī tomēr spēšu saņemties, iespējams, ka es to nožēlošu, iespējams, ka būšu pateicīga sev par pareizo izvēli visu mūžu, taču laiks rādīs kas un kā... |
|
|
| |
[14. Dec 2004|19:03] |
| [ | Mood |
| | pārlaimīgs | ] |
| [ | Music |
| | R.E.M - everybody_hurts | ] |
Es esmu sapratusi, ka man ir smaga atkarība no i-neta – skumji, bet fakts. 3 nedēļas nodzīvot bez i-neta ir šausmīgi!!! Nu ko, vai ilgojāties???:DDD (varat neatbildēt:)) |
|
|
| |
[19. Nov 2004|11:55] |
| [ | Mood |
| | Pateicības pilns | ] |
| [ | Music |
| | R.E.M - Leaving Newyork | ] |
Man jau patīk ekstrēmi izbraucieni, man patīk, ka k-kur nekurienes vidū uz Valmieras šosejas mašīnai beidzas benzīns... Visnotaļ pozitīvs notikums divos naktī :DDD. Bet bija reāli ok!! Latvijā tomēr ir labi cilvēki, kuri ir spējīgi palīdzēt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem :))) |
|
|
| |
[10. Nov 2004|20:02] |
| [ | Mood |
| | miegains | ] |
| [ | Music |
| | keane - bedshaped | ] |
Starp laimi un nelaimi atrodas bezdibenis. Tajā tad arī mēs visi atrodamies... |
|
|
| Labi ir tur, kur mēs neesam. |
[9. Nov 2004|17:53] |
| [ | Mood |
| | Patriotisks | ] |
| [ | Music |
| | radiohead - everything in its right place | ] |
Tur, kur mēs neesam, zāle vienmēr ir zaļāka, debesis zilākas, un dzīve labāka... Cik gan bieži ir nācies dzirdēt šādu teicienu? Man gan tas vairāk asociējas ar veciem cilvēkiem, kuri stāstot par savu jaunību bieži piemin zaļāko zāli, zilākās debesis un gardāko šņabi, taču objektīvi par šo patiesību gan es neņemos spriest. Bet, lai nu kā, cilvēku vairākums, konkrēti Latvijā, ir diezgan neapmierināts. Iespējams, mēs to varētu attiecināt uz slikto dzīves līmeni, izglītības trūkumu, un cilvēku pesimismu, taču, manuprāt, uzskats, ka citur ir labāk, ne vienmēr atbilst patiesībai, jo bieži vien tās ir tikai iedomas... Jo mums taču vienmēr vajag kādu iemeslu, par kuru gausties, un vai nebūtu labi sākt gausties par to – kāpēc gan mēs neesam piedzimuši kādā augsti attīstītā valstī, kur cilvēki ir TIK laimīgi... Jā, iespējams, ka tā arī ir, es pilnīgi piekrītu, ka citās valstīs pensionāri ir daudz pārtikušāki, un valsts vairāk par viņiem rūpējas, taču, manuprāt, pēc pāris gadiem mēs arī varētu sasniegt brīdi, kad vismaz lielākā daļa ir apmierināta ar dzīves apstākļiem, jo visiem labi jau nebūs nekad...
Tā laikam ir arī tā lielākā problēma, gausties, noniecināt, taču lietas labā nedarīt neko. Es ļoti ceru, ka nākotnē aizvien mazāk nāksies dzirdēt salīdzinājumu par zaļo zāli un zilajām debesīm, taču pagaidām tas ir tikai pieņēmums.... |
|
|
| Mežonīgās garlaicības murgi... |
[5. Nov 2004|19:41] |
| [ | Mood |
| | murgu mākts | ] |
| [ | Music |
| | Sigur_ros - svefn-g-englar | ] |
Sēžot mājās un vadot dienas lielā garlaicībā, es sāku nožēlot, ka 1dien aizgāju pie ārsta, jo viņš man neļāva nekur iet veselu nedēļu.:( Tad nu mežonīgas garlaicības mākta es mēģināju saņemties un lasīt obligātās literatūras grāmatu...arī tas man negāja pie sirds...diemžēl.... Tad nu man sāka mākties virsū dažnedažādas interesantas domas no sērijas – kā būtu, ja būtu!!!
Es domāju par to, ko es vēlētos, ja man būtu viena vēlēšanās, kuru es varētu izmantot tikai vienu dienu... Domājot ilgi un gari, es nevarēju izšķirties starp 2vām lietām – vai, lai es varētu palikt neredzama, vai, lai spētu lasīt citu cilvēku domas... Mani šī uzmācīgā doma pārņēma tik ļoti, it kā varētu domāt, ka man kāds to tiešām izpildīs...:) Kad beidzot es sliecos par labu citu domu lasīšanai, es jau sāku domāt plānus, par to pie kādiem cilvēkiem es ietu un ko darītu.... Taču, jo ilgāk es domāju, jo vairāk man sanāca smiekli par šādu iedomu, taču ko gan man vajadzēja darīt? Es tak biju tikai nenormālas garlaicības mākts cilvēks... Es ar lielu interesi vēlētos uzzināt, kādas vēl ģeniālas domas es sāktu domāt, ja mājās būtu jāpavada vēl viena garlaicības mākta nedēļa, un tad pēkšņi es nonācu pie secinājuma...bāc es gribu uz skolu, savādāk tiešām sajukšu prātā, un šāds iznākums it nemaz nav vēlams...:) |
|
|
| |
[2. Nov 2004|19:14] |
| [ | Mood |
| | bored | ] |
| [ | Music |
| | Placebo - Twenty Years | ] |
Savstarpēju notikumu savirknējums noved pie kādas milzīgas sakritības, šo savirknējumu mēs saucam par likteni. Vai ne tā? Mēs nekad nezinām, kas notiks nākotnē, to var „noskaidrot” tikai apmeklējot kādu no tiem šaubīgajiem saloniem. Taču daudzi (manuprāt, lielākais vairums) neapzinās to, ka šie cilvēki iekodē jums informāciju, kurai jūs naivi ticat, un tiecaties pēc pareģojuma izpildes,(neapzināti, protams)... Tā vairs nav jūsu nākotne, tā nav jūsu dzīve, tas ir kas cits... (nu vismaz tas ir mans subjektīvs viedoklis)
Dažreiz (īstenībā diezgan bieži) mani nepamet doma – cik cilvēks tomēr ir naiva un neaizsargāta būtne...Taču kas to spēj mainīt? Kāpēc cilvēki savā būtībā ir tik ļoti lētticīgi? Un bieži vien lētticība viņus ieved diezgan dramatiskā situācijā...Kuru mēs varētu nodēvēt par – "Es to nenovēlu pat savam ienaidniekam..."
P.S pieminēšu, ka šo rakstu nu vismaz daļu,(konkrētāk par to lētticību),es uzrakstīju iespaidojoties no redzētā sižeta raidījumā Kriminālā informācija:)) Kas mani iespaidoja diezgan pamatīgi. Čigāni nekad nav bijusi mana mīļākā tauta, taču tagad domāju par viņiem 100 reizes sliktāk...Tā lūk... |
|
|